No 1900. līdz 1932. gadam radīto litogrāfiju, portretu, akvareļu un skiču kopējā vērtība lēsta ap 80 miljoniem eiro.
Pjērs un Daniela Legeneki apgalvo, ka darbus viņiem atdevusi Pikaso otrā sieva. Taču mākslinieka mantinieki noraida pāra izteikumus kā absurdus un iesūdzējuši to tiesā par mākslas darbu piesavināšanos.
Pikaso dēls Klods uzstāj, ka viņa tēvs "nekad" nebūtu atdevis tik lielu daudzumu darbu. "Apgalvojums neiztur kritiku. Šie darbi bija daļa no viņa dzīves," viņš norāda franču laikrakstam Liberation.
Legeneks 1970. gadā sāka strādāt Pikaso mājā Francijas dienvidos.
Viņš apgalvo, ka Pikaso sieva Žaklīna iedevusi elektriķim kasti ar 180 litogrāfijām, kolāžām un gleznām, kā arī 91 skici. Viņa teikusi, lai viņš paņem darbus pie sevis, norāda Legeneks.
Daniela atminas, ka vīrs atnācis mājās ar pilnu somu un teicis, ka Pikaso viņam atdāvinājis mākslas darbus.
Darbi nekad nav tikuši publiski izstādīti. Tie glabājās Legeneku garāžā līdz 2010.gadam, kad viņi nolēma sakārtot mantojuma lietas.
Legeneka advokāts norāda, ka pensionārs pirms apmēram pieciem gadiem sācis raizēties par darbu likteni pēc viņa nāves. Viņš sazinājās ar Pikaso dēlu Klodu, lai saņemtu apliecinājumu par viņam piederošo mākslinieka gleznu autentiskumu. Dažas dienas pēc tam pāris tika aizturēts par zagtu mantu glabāšanu.
Drīz vien abi tika atbrīvoti bez jebkādām apsūdzībām, tomēr policija turpināja izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā darbi pie pāra nonākuši.
Ja pāri notiesās izvirzītajās apsūdzībās, maksimālais sods ir pieci gadi cietumā un 375 000 eiro naudassods.