Tūlīt restauratori uznesīs vēl dažus priekšmetus, saka Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, izrādot Kannās dzīvojošā grāfa Teodora Mēdema dāvinājumu – Kurzemes hercogienei Dorotejai reiz piederējušas lietas. "Izkūlušās pa pasauli, tās diezgan apdauzītas atgriezās Latvijā," viņš piebilst.
Sestdien, 24. maijā, Rundāles pils svinēs savu 278. dzimšanas dienu, un tad arī tiks atklāta pilnībā restaurētā un iekārtotā hercoga Ernsta Johana bibliotēka, kā arī izstāde Kurzemes hercogiene Doroteja un grāfu Mēdemu dzimta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ekspozīcija par Kurzemes hercogu Ketleru bibliotēku Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae. Šie trīs notikumi iezīmēs Rundāles pils restaurācijas pabeigšanu, kuras noslēdzošais posms notika ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.
Ēdamzālē, kurā 26 gadus atradās skolas fizkultūras zāle, ir restaurēts ozolkoka parkets. "Sastiķēts no vecās grīdas gabaliņiem kā mozaīka," norāda Rundāles pils muzeja direktors. Kurš ticēs, ka nav jauna? "Var jau, var jau redzēt – vietām ir rētas!" Uz saklātā galda ir nolikti divi ledustrauki: viens ir no XVIII gadsimta, tas ar laiku aizceļos uz ekspozīciju pirmajā stāvā, otrs ir mūsu laiku ražojums no Berlīnes manufaktūras, kas jauns maksā 4562 eiro. "Tas ir ļoti, ļoti dārgi," stāsta Imants Lancmanis. Taču muzeja darbinieki pēkšņi kādā izsolē pamanījuši, ka divi tādi trauki tiek piedāvāti par nesalīdzināmi zemāku cenu, un tos iegādājušies.
Bibliotēkā smaržo pēc koka – gar sienām ir izvietojušies 11 jauni "kloni". Tie radīti pēc Rundāles pils bibliotēkas ozolkoka kokgriezumu skapja, kas 1795. gadā tika aizvests uz kādu pili Bohēmijā un tikai 1990. gadā atgriezās Latvijā. Kad esat Rundālē, pievērsiet uzmanību melnajiem gleznu rāmjiem – daži no tiem ir radīti laikā, kad neko nav bijis iespējams nopirkt. "Krāsoti ar autokrāsu!" min Imants Lancmanis. Vienā no Rundāles pils telpām var iepazīties ar dažādiem materiāliem, un pati tā ir iekonservēta kā pierādījums, kā te izskatījies pirms restaurācijas. "Šeit bija plīts, uz kuras mēs pirms daudziem gadiem taisījām ēst – sīpolus sutinājām sarkanvīnā un baudījām gliemežus," atmiņās dalās Rundāles pils muzeja direktors.