Starp mums viss labi aktualizē dzimtes un kvīriskā diskursu – aicina domāt ārpus idejas par identitāti kā ko pastāvīgu un stabilu, vēršas pret aizspriedumiem un bailēm no citādības, kā arī aicina apzināties plaisas starp identitātēm, minoritātēm un dažādām paaudzēm.
Izstādē un tās pavadošajā programmā piedalās mākslinieki, kuratori un pētnieki, kuri šobrīd strādā ar dzimtes un LGBTK+ kopienai aktuālām tēmām gan veidojot izstādes, gan veicot plašākus pētījumus, izceļot reģiona specifiku vēstures un šodienas kontekstā – Annemarija Gulbe, Antti Jarvi (FI), Atis Jākobsons, Eleanore de Montesquiou (EE/FR), Eva Eglāja-Kristsone, Felicita Pauļuka (1925-2014), Ieva Laube, Igors Gubenko, Ingrīda Pičukāne, Jaana Kokko (FI), Kalle Hamm (FI), Konstantīns Žukovs, Krišjānis Elviks, Mētra Saberova, Monta Cimdiņa, Raisa Maudit (ES), Agnė Bagdžiūnaitė (LT), Rūta Jumīte, Taka Taka (GR), Vents Vīnbergs, Zenta Dzividzinska (1944-2011) u. c. Izstādes kuratore: Andra Silapētere.
Izstādes publiskā programma radīta ar mērķi veidot neformālu platformu sarunām un zināšanu apmaiņai ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas kontekstā, ietverot diskusijas, darbnīcas un filmu izrādīšanu.
16. februārī Starp mums viss labi programmu ievadīs drag kultūras aktīvista un kvīru teorētiķa Taka Taka radošā darbnīca Mothers Mothering Mothers: Dragging Warmly, kas iepazīstinās ar performatīviem vingrinājumiem, kuros tiks pētīta tēlu radīšana.
21. februārī izstādes apmeklētāji aicināti uz filmu vakaru, kur tiks izrādīta Marijas Takāčs (Mária Takács) filma Slepenie gadi (Secret Years), kas atklāj stāstus par lesbiešu dzīvi komunisma laikā Ungārijā, savukārt 28. februārī būs iespēja noskatīties Kalles Hamma (Kalle Hamm) filmu Teta Veleta, kuras pamatā ir homoseksuālā kino režisora Pjēra Paolo Pazolīni agrīnās vēstules un teksti.
8. martā Agne Bagdžūnaite (Agnė Bagdžiūnaitė) iepazīstinās ar saviem pētījumiem, kuru fokusā ir Lietuvas strādnieku kustības vēsture, galvenokārt pievēršoties sieviešu stāstiem padomju laikā un deviņdesmitajos gados. Savukārt Eva Eglāja-Kristsone, atskatoties senākā pagātnē, iezīmēs kontekstu, kas veidoja sieviešu politisko darbību 20. gs. sākumā, īpaši izceļot sievietes kā aktīvas līdzdalībnieces Latvijas ārlietu vēsturē. Diskusiju ievadīs somu mākslinieces Jānas Koko (Jaana Kokko) filma Lasīšanas aplis (The Readin Circle).
19. martā Eleonora Monteskiū (Eleonore de Montesquiou) un Deniss Hanovs pievērsies Lidijas Zinovjevas-Annibalas 1907. gadā izdotajam darbam Trīsdesmit trīs briesmoņi (Thirty-Three Monsters) – pirmajai lesbiešu novelei Krievijā, kas pirmo reizi publicēta 1907. gadā, bet plašākai publikas pieejamībai nonākusi 2022. gadā.
26. martā izstādes publisko programmu noslēgs simpozijs, caur laikmetīgās mākslas un kultūras prizmu izvēršot diskusiju par to, kādas ir LGBTK+ un feminisma jautājumu mediēšanas iespējas un robežas kultūrā, un kā caur to apzināšanu un risināšanu iespējams ietekmēt sabiedriskos procesus.
Plašāk ar izstādes publisko programmu iespējams iepazīties Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mājaslapā.
Apmeklētāji izstādē Dzirnavu ielā 60A-21 gaidīti no 15. februāra līdz 31. martam:
T.–P.: 14.00–19.00
S.: 12.00–17.00