Es iekodos stikla lagūnas ādā ir mākslinieču Laimdotas Malles un Anastasijas Šnepes-Šnepes un Rebekas Kornas dueta sadarbības izstāde. Nosaukums vedina domāt par fizisku pieskārienu, par ievainojamu, caurspīdīgu un mirdzošu materialitāti. Lagūna kā metafora vilinošai un plīstošai, efemerai un intīmai pasaulei, kamēr “iekošanās” asociatīvi rosina domāt par maigu vardarbību un arī izaicinājumu - pietuvoties, pārplēst membrānu starp sevi un pasauli.
Laimdotas Malles tēlnieciskie darbi pēta to, kā ķermenis kļūst par pieredzes telpu - tā ievainojamību, pretošanos un atjaunošanos. Malle strādā ar vasku, ģipsi un organiskām formām, kas atgādina cilvēka ādas virsmu, un pēta ķermeņa reakciju uz fiziskiem un emocionāliem ievainojumiem.
Anastasija Šnepe-Šnepe un Rebeka Korna pēta ķermeni kā paaudžu atmiņas glabātāju. Viņu darbos ūdens ir ne tikai materiāls, bet arī metafora un līdzdalībnieks. Mākslinieces ceļojušas uz vietām, kas saistītas ar viņu ģimeņu vēsturēm, vācot to paraugus. Vēlak tie izmantoti analogu fotogrāfiju attīstīšanai, kā arī kļuvuši par zīmīgu atskaites punktu pūsta stikla skulptūrām. Viņu darbā ūdens tulko pagātni valodā, kas ir tikpat mainīga kā atmiņa.
Es iekodos stikla lagūnas ādā ir aicinājums sajust. Tas sasaucas ar pieredzēm, kuras iespējams neatpazīstam un neatceramies, taču ir klātesošas mūsos.
Mākslinieces Laimdota Malle (LV), Anastasija Šnepe-Šnepe (LV) un Rebeka Korna (UK) darbojas instalāciju un starpdisciplinārās pētniecības laukā.