"Mākslas muzejā Rīgas birža es saskatu lielu potenciālu runāt par Latvijas vēsturi un aktualizēt pašreizējo stāvokli caur paša muzeja vēsturi un kolekciju, kuras pamatu veido XIX gadsimta Rīgas baltvāciešu pilsētai novēlētās privātās kolekcijas," sarunā ar laikrakstu Diena saka izstādes Kopīgā vēsture kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārstāve Inga Lāce. Mākslas muzeja pastāvīgas ekspozīcijas telpas papildinātas ar laikmetīgās mākslas darbiem un arhīva materiāliem. Izstāde aplūkojama līdz 30. novembrim.
Pie šīs ekspozīcijas strādājuši vairāki mākslinieki, radot jaunus darbus. Kuratore ir uzrunājusi divus vietējos autorus Ievu Balodi un Andreju Strokinu, ar kuriem viņa sadarbojusies iepriekš, lai viņi "pārjautātu" šo institūciju, ko latviešu māksliniece dara kopā ar Latvijā dzīvojošu baltkrievu kolēģi grafikas dizaineru Alekseju Muraško.
Viens no jaundarbu autoriem ir igauņu mākslinieks Tanels Randers, kuru interesē baltvāciešu jautājums. "Daudz tiek runāts par Rietumeiropas valstīm, kas kolonizēja aizjūras zemes, bet maz tiek runāts par kolonizēšanas procesu, kas noticis pašas Eiropas iekšienē," piebilst Inga Lāce. Tāpat šajā sastāvā darbojusies somu māksliniece Minna Henriksone, kura radījusi instalāciju Atkārtojot Rērihu.
Indonēzijas sazarojums
Īpaša uzmanība šajā ekspozīcijā pievērsta Latvijā dzimušās amerikāņu žurnālistes, mākslas zinātnieces un antropoloģes Klēras Holtas (1901–1970) darbam, kas asociatīvi sazaro muzejā jau esošo Indonēzijas pavedienu – sākot ar etnogrāfiskiem artefaktiem un beidzot ar mākslinieka Radena Saleha darbu Lauvu medības, kas aplūkojams Rīgas biržas Rietumu galerijā līdzās Rietumeiropas māksliniekiem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 3. oktobrī, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!