Šī ekspozīcija ar iepriekš tapušām skulptūrām un vienu jaundarbu ir kā mākslinieka doktora studiju kulminējošais pasākums.
"Iespēja māksliniekiem iegūt trešā līmeņa augstāko izglītību jau sen ietilpa manos plānos, tādēļ ar nepacietību gaidīju, kad šī programma tiks īstenota. Man paveicās būt vienam no pirmajiem, kas apgūst šo programmu Latvijā. Māksla ir jaunrades nozare, un tai ir raksturīgi nepārtraukti meklējumi, eksperimenti un atklājumi, tādēļ ir tikai loģiski, ka daudzi mākslinieki, kam ir interese par akadēmisko vidi, izvēlas iegūt izglītību aizvien augstākos līmeņos," par savu izvēli studēt doktora studiju programmā stāsta tēlnieks, kurš novērtē arī iespēju studēt kopā ar māksliniekiem no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas.
Vērtību pārskatīšana
Mākslu Egons Peršēvics uztver kā zinātnes jomu, kas nodarbojas ar kultūras vērtību pārvērtēšanu, un paša radītās skulptūras ir viņa eksperimenti un zinātniskie traktāti. "Lai šis vērtību pārvērtēšanas process būtu iespējams, ir nepieciešams izvirzīt dažādus aktuālus jautājumus, cenšoties izvairīties no iepriekš noteiktiem aizspriedumiem. Viens no paņēmieniem, kuru es izmantoju šī mērķa sasniegšanai, ir atsauces uz kultūras simboliem – mākslas darbiem, kas dziļi iesakņojušies sabiedrības kultūras apziņā," norāda mākslinieks.
Ar to var iepazīties arī šajā izstādē, piemēram, skulptūrā Brīvība tēlnieks ļoti tieši citē Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli, viņa jaunākā darba Ausekļa dzimšana, kuru pabeidzis neilgi pirms izstādes atklāšanas, pamatā ir Sandro Botičelli Veneras dzimšana, bet skulptūrā Jūrasmātes nolaupīšana viņš atsaucas uz darbu, kas mākslas vēsturē ir pazīstams kā Milosas Venera.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 12. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!