Jūgendstils – tas ir skaisti! Puķes, ziedu vijas, romantisms, dejas. Un tam pretmets – spēks, sports, cīņas. It kā dīvains salikums, bet tieši pretmeti gan pievelkas, gan palīdz viens otram izcelties. Muzejs Rīgas Jūgendstila centrs jau otro reizi, sadarbojoties ar ilggadēju muzeja draugu Vladimiru Rešetovu un kolekcionāru, sportistu Alekseju Kostirevu, piedāvā dokumentālu, izzinošu, izglītojošu un arī skaistu izstādi Spēkavīru leģendas, kas apskatāma līdz 10. jūnijam. Kāpēc tāda izstāde notiek tieši jūgendstila laikmeta muzejā? Tāda reiz bija mode, ka uz etažerēm šī laika dzīvokļu interjeros mēdza atrasties nevis radu fotogrāfijas, bet gan kāda sabiedrībā populāra aktiera vai sportista "portreja". Muzeja projektu vadītāja Dace Bāliņa ieskicē pagājušā gadsimta sākuma ainu: "XX gs. sākumā Latvijas teritorijā tika dibināti sporta klubi un apvienības, un spēkavīru kustībai bija īpaša vieta sabiedrībā – tā bija ļoti, ļoti populāra un izteiksmīga. Tā bija ne tikai izklaide, lai gan tieši tajā laikā cirks piedzīvoja ļoti lielu popularitāti un vispirms jau spēkavīri parādījās un savas prasmes demonstrēja tieši cirka arēnā. Liela nozīme sporta klubiem bija jauno cilvēku fiziskajā audzināšanā un spēcīga vīrieša tēla veidošanā. Latvijā tajā laikā bija daudz fabriku, un tajās jauni vīrieši strādāja smagu, fizisku darbu. Bet, kad viņi gribēja atpūsties, tad devās cīņas arēnā, lai demonstrētu savu spēku, parādītu sevi. Tā bija sacensība. Tāds liktenis bija arī Jānim Polim, kurš kādā cīņā uzvarēja titulētus dalībniekus, un tas bija kā uzmundrinājums un stimuls pievērsties sportam nopietnāk."
Izstāde tapusi par godu izcilā latviešu cīkstoņa Jāņa Poļa izcīnītajai pirmajai zelta medaļai grieķu-romiešu cīņās Pirmajā Viskrievijas olimpiādē 1913. gadā. Muzejā skatāmas arī citu XX gs. sākuma stiprinieku Jāņa Krauzes, Jāņa Burgmeistara (startēja arī ar vārdu Ivans Romanovs), Jāņa Leskinoviča un vēl citu sabiedrībā populāru un cienītu vīru fotogrāfijas, pastkartes un sacensību programmas, afišas. Tā ir izstādes dokumentālā puse, bet unikālās spēkavīru medaļas un apbalvojumi ir kā netiešas liecības par laikmeta stila un mākslas ietekmi to noformējumā. Latvijas spēkavīri bija iecienīti turnīru dalībnieki un ir guvuši uzvaras sacensībās dažādās valstīs. Piemēram, izstādē skatāms Austrijas atlētu biedrības kauss, ko XX gs. sākumā izcīnījis kāds latviešu cīkstonis. Starp citu, cīņas nebija tikai vīru privilēģija, šajā sporta kustībā iesaistījās drosmīgākās dāmas, kuru attēli arī būs aplūkojami izstādē. Pirms vairāk nekā simts gadiem jau notika muskuļu demonstrēšana, ko tagad pazīst kā bodibildingu, bet toreiz teica – kultūrisms. Un pēc tādām sacensībām pasākuma otrā daļa bija dejas. Spēks un daile vienā zālē.