Pērn Mežaparkā uz asfalta tapa 3D zīmējumi, par kuriem visu vasaru un rudeni priecājās apmeklētāji. Bet – nekas nav mūžīgs, tie nu jau pabalējuši, tāpēc laiks jaunam projektam. Starptautiskais Koka skulptūru festivāls Mežaparkā, ko rīko uzņēmums Rīgas meži, notiek pirmo reizi, un šonedēļ Zaļā teātra teritorijā var vērot, kā baļķi pamazām pārtop mākslas darbos. Festivāla mākslinieciskais vadītājs un konsultants, kā arī dalībnieks tēlnieks Kārlis Īle stāsta, ka vispirms bija skiču konkurss, kurā 30 mākslinieki iesūtīja 40 piedāvājumu par tēmu Mežaparks – Rīgas zaļā sirds. Žūrija atlasīja septiņu tēlnieku darbu idejas. Veidojot skulptūras, mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un ASV kā materiālu izmanto arī dabīgo granīta akmeni un gaismas elementus, kas kļūs par skulptūru vizuālo papildinājumu diennakts tumšajā laikā. Visas skulptūras tiks veidotas tā, lai cilvēkiem vēlāk būtu iespēja integrēties tajās (piemēram, apsēžoties vai uzkāpjot uz skulptūras elementa), kļūstot par daļu no mākslas darba sižeta.
Kārlis Īle, kurš savas radošās idejas atveido koka, ledus, sniega, granīta, bronzas, vaska un uguns skulptūrās, par sev vistuvāko materiālu, mazliet pavilcinājies, saka: "Laikam tas ir materiāls, ar kuru sen nav strādāts. Ja vairākas skulptūras tapušas vienā materiālā, tad gribas nomainīt. Man patīk strādāt ar akmeni un bronzu, ar nerūsējošo tēraudu. Tie ir tādi nopietni materiāli, bet no gaisīgajiem vislabāk man patīk ledus. Tas valdzina ar savu caurspīdīgumu, un, veidojot formu, jādomā par to, kā ledus lauž gaismu."
Sagadīšanās vai nē, bet arī Koka skulptūru festivāls Mežaparkā pagājušajā nedēļā sākās ar sniegu. "Nav pārāk karsts, var labi strādāt," smejas Kārlis Īle. Par koku runājot, viņš skaidro, ka pārsvarā skulptūrām tiek izmantots ozols, osis, apse. Apsei gan esot īsāks mūžs, bet tā ir viegla un labi apstrādājama, var pagūt īsākā laikā kaut ko sarežģītāku radīt. Ozols spītīgi pretojas, to apstrādāt ir tehniski grūtāk, un viss top daudz lēnāk. Bet festivālā ir laika ierobežojums, un ar to jārēķinās.
Tēlnieki Mežaparkā cītīgi strādās līdz 20. maijam, un interesenti var vērot, kā top darbi. Sestdien notiks arī noslēguma pasākums, kad parka apmeklētājiem būs iespēja balsot par sev tīkamāko skulptūru, vērot Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes studentu kokapstrādes paraugdemonstrējumus un piedalīties vides spēlēs. Pēc tam skulptūrām tiks atrasta vieta Mežaparkā, žogs apkārt tām netiks celts, un uzraksta, ka ar rokām aiztikt nevar, arī nebūs. "Protams, jāatceras gan, ka tas tomēr ir mākslas darbs, nevis trenažieris," saka Kārlis Īle, bet uzreiz piebilst, ka cilvēku attieksme ir būtiski mainījusies un vides objekti vairs netiek postīti kā pirms gadiem divdesmit. Par tiem priecājas, un pie tiem fotografējas.