Ja ielu aptaujā pajautātu, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, droši vien sāktu rindoties klasiķu vārdi – Purvītis, Rozentāls... Ko nosauktu trešo, grūti iztēloties. Pēc remonta, dodoties uz izstādēm, atklātā krātuves daļā apmeklētāji paši savām acīm varēja redzēt, kā tiek glabātas gleznas. Kāds varbūt vēl pieminētu Teodora Zaļkalna skulptūru Cūka (1937), kas kļuvusi par muzeja krājuma centrālo primadonnu un apmeklētāju mīluli.
Līdz 31. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā – www.lnmm.lv – būs iespējams iepazīties ar pielāgotu izstāžu formātu Covid-19 krīzes laika apstākļiem. Uzmanība pievērsta krājuma specifiskākajai daļai – videomākslas kolekcijai, ko katrs varēs redzēt savā ekrānā.
Neiburgas taksistes
Videokolekciju Nacionālais mākslas muzejs veidojis pēdējos piecus gadus. Tiek piedāvāta izcila izlase – Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fišera, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo videomākslas darbi. "Vairākos darbos konstatējama noteikta tendence, kas šīs krīzes kontekstā uzlūkojama gluži vai kā pravietiska antimateriālistiska pozīcija. Eskeipisms dabā, vajadzība pasauli izskaidrot kopsakarībās pēc kāda vienota principa, nespēja rast piepildījumu un garīgu izaugsmi patērnieciskuma kultūrā," saka kuratore Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja.
Darbu naratīvs aptver visai plašu amplitūdu – no reliģiozā Kristus augšāmcelšanās brīnuma Lieldienās Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbā Altāris (2006) līdz pat Miķeļa Fišera spēlei ar sazvērestības teorijām darbā Valodas stunda (2015). Kristaps Kalns pastāsta, ka nesen baznīcā saticies ar bīskapu Andri Kravali. Kad iepazīstinājis ar sevi kā vienu no Altāra autoriem, bīskaps neskopojies ar labiem vārdiem vēl pēc 14 gadiem: "Tas bija tik drosmīgs darbs! Mēs jau parasti aizvelkam ar aizkariņu... Bet mums tā augšāmcelšanās bija tik svarīga." Pēc kādas studentes pētījuma par baznīcas atspoguļojumu presē – Altāris 2006. gadā esot otrs biežāk apskatītais notikums.
Vissenāk veidotais videokolekcijas darbs ir Katrīnas Neiburgas 2003. gada feministiskais projekts Satiksme, kurā parādīta sieviete zināmā mērā viņai bīstamas profesijas – taksometra vadītājas lomā," stāsta kuratore. Viens no jaunākajiem ir 2018. gadā radītais darbs – Kārļa Vītola animācija Beigas, kas stāsta par pusmūža krīzes skartu vīrieti, kurš ir ieslodzīts savās atmiņās un cenšas samierināties ar fizisko un garīgo beigu sajūtu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 8. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!