Pirms pusotra gada Augustes Petres toreiz vadītajā Rīgas Mazākajā galerijā tika atklāta Mārītes Mastiņas-Pēterkopas un Rolanda Pēterkopa instalācija Dreamtime, kas aktualizēja sapņošanas, aizsardzības un kopēšanas tēmu. Savukārt pagājušajā nedēļā Rīgas Mākslas telpā tika atvērta viņu veidotā ekspozīcija Izpētes darbs. Neredzamie vingrinājumi, kas ir līdz šim vērienīgākā abu mākslinieku vizuālo darbu reprezentācija. Tāpat kā pirmajā gadījumā, arī otrajā izstādē viens no elementiem ir dzejnieces Marijas Luīzes Meļķes īpaši tai rakstīts un ierunāts dzejolis, kas caurvij visu ekspozīciju.
Šo Mareunrol’s radīto "sajūtu telpu" veido dažādu mediju mākslas darbi un nesinhronizētas skaņas instalācija, kas tiecas izjaukt citādi starp tiem pastāvošo harmoniju. Izstāde ir kā vizuāla abu autoru darba dienasgrāmata, kas vistiešākajā veidā ļauj apzināties mākslas tapšanas procesualitāti – neredzamos prāta un prakses vingrinājumus –, bet gaismas eja virza uz noslēgumu vai kārtējā cikla sākumu. Viens no centrālajiem objektiem ir metāla, šo vingrinājumu un pieredzes izlocītas margas, pie kā piestiprināti apdrukāti lakati ar ekspozīcijas radošā darba procesa aizkulisēm. Auguste Petre skaidro, ka, domājot par izstādi, daudz runājuši par to, ka bieži vien mākslinieku biogrāfija iet pa priekšu viņiem un neviens pat nenojauš, ar ko mākslinieki saskaras savā ikdienas praksē, un radusies vēlme šos neredzamos vingrinājumus parādīt skatītājiem.
"Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā tev visu laiku ir jāatgādina par sevi, piemēram, storijos rādot, ar ko tu nodarbojies, vai darot tamlīdzīgas lietas, pret ko mums vienmēr ir bijusi alerģija. Savā pieredzē mēs pat esam saskārušies ar jautājumu, vai mēs vispār kaut ko darām, tajā brīdī, kad iznākam no savas darbnīcas nakti negulējuši un pārstrādājušies," saka Rolands Pēterkops, kurš kopā ar Mārīti Mastiņu-Pēterkopu nekoncentrējas uz formālu izrādīšanos, bet fokusējas uz savu darbu un tieši caur to izstāsta stāstu par procesu. Šajā ekspozīcijā izvērstā meditācija par radīšanu motivē apdomāt patiesības principus un meklēt skaisto, taču tas nereti var novest pie radošas izdegšanas. Tam seko pacēlums, sagurums, tiekšanās pēc nezināmā.
Mākslinieks norāda, ka šī izstāde runā arī par to, ka bieži vien neredzamie vingrinājumi var arī nepārvērsties redzamā rezultātā, bet neatkarīgi no tā tie visi ir padarījuši viņus spēcīgākus un likuši domāt. Rolands Pēterkops min piemēru, ka aizvadītajā vasarā gandrīz mēnesi ir strādājuši pie kādas globāli pazīstamas dziedātajās aksesuāriem, bet pēdējā brīdī šis projekts ir ticis "norauts" no abiem māksliniekiem neatkarīgu apstākļu dēļ un nav iekļuvis Mareunrol’s oficiālajā darbu un sasniegumu sarakstā. "Neskatoties uz to, ka šis projekts nenonāca līdz finiša taisnei, tā realizēšanas procesu mēs uztveram kā savu panākumu, jo tā bija iespēja komunicēt un sadarboties ar pasaules līmeņa menedžmentu," uzsver Rolands Pēterkops.
Izstāde Izpētes darbs. Neredzamie vingrinājumi būs aplūkojama līdz 29. decembrim.
Vairāk: makslastelpa.riga.lv.