Mazajam hipiju folksvāgena busiņam, kas šodien kļuvis par vienu no 60.– 70. gadu mijas hipiju ēras simboliem, pieaug spārni, un tas ceļas debesīs. Nevis strauji kā raķete, jo šiem busiņiem vispār ātrums nepiedien, bet lēni un līgani tas slīd naksnīgajās debesīs, kur viss tomēr ir gaišs un labi saskatāms. Var izkāpt ārā, salasīt puķes, pazvilnēt mākoņos, ar pirkstu galiem viegli pakutinot zvaigznēm starus, vai pat uz īsu brīdi apciemot aizsaulē aizgājušo vecmāmiņu, pēc tam atkal busiņu panākt un turpināt ceļu kaut kur nezināmās tālēs.
Franču grupu (paskaidrojums French Band līdzās nosaukumam un spārnotā busiņa bildei bija lasāms arī uz debijas albuma Moon Safari vāka), precīzāk, duetu Air gribas dēvēt par mūsdienu Pink Floyd, kaut daudzi, iespējams, šādam salīdzinājumam nepiekritīs. Izrādās, arī paši Air dalībnieki ir atzinuši britu progresīvā un psihedēliskā roka pionierus par saviem lielākajiem iedvesmotājiem.
Nikolā Godēns pirms Air izveidošanas studējis arhitektūru, Žans Benuā Dunkels – matemātiku, un savu par elektronisku bieži dēvēto mūziku abi kopā būvē ar patiešām matemātisku un arhitektonisku precizitāti (to varēja dzirdēt abos Rīgā notikušajos koncertos klātesošie) uz akustiskās vai basģitāras pamata, to gaumīgi apaudzējot ar vecu sintezatoru Moog, Korg un Wurlitzer skaņām un ausis glāstošiem pašu vokāliem, kas nereti, izlaisti caur vokoderu, izklausās pēc robotu balsīm. Air arī pieaicina citus bieži vien slavenus dziedātājus – Betu Hiršu, Fransuāzu Ardī, Tomā Marsu no franču grupas Phoenix, amerikāņu mūziķi Beku u. c.
Air mūzika iztēlē spēj uzburt visvisādas ainavas, kas katram būs citādas – no absolūti pozitīvām līdz apokaliptiskām – atkarībā no klausītāja pieredzes un fantāzijas. Tā ļoti labi piestāv kino, un jau otrais Air albums bija skaņas celiņš Sofijas Kopolas filmai Jaunavu pašnāvības/The Virgin Suicides. Ir pagājis 20 gadu, kopš Air kopā ar citu franču duetu Daft Punk pārliecinoši ielauzās starptautiskajā popmūzikas apritē, kur noturējušies līdz šai dienai. Iznākuši astoņi albumi, ja neskaita remiksu apkopojumu Everybody Hertz (2002), dīdžeju miksa albumu Late Night Tales (2006) un ierakstu City Reading (Tre Storie Western), kas tapis kopā ar itāļu rakstnieku Alesandro Bariko, autoram lasot sava romāna fragmentus un Air veidojot muzikālo fonu, ko miksējis Radiohead producents Naidžels Godričs. Tikko iznākusi Air izlase twentyears, kuras pirmā daļa ir singlu apkopojums, savukārt otrajā iekļauti iepriekš neizdoti darbi.
Mūziku, ko spēlē Air, daži mēdz uzskatīt par festivāliem nepiemērotu, jo tā ir drīzāk atslodzei, nevis iesāktās vētrainās ballītes turpināšanai, bet tāpēc jau festivāli ir festivāli, lai tajos būtu iespēja arī uzkrāt spēkus visam turpmākajam, jo tie vēl noderēs. Air koncerts ir viens no šī gada Positivus programmas pamatakmeņiem, kaut afišās tas nav minēts ar vistreknākajiem burtiem.
Air uzstāsies svētdien, 17. jūlijā, plkst. 20 uz Lattelecom skatuves