Šis Skaņu meža Baltās nakts koncertvakars norit gadā, kad festivāls svin savu 20. jubileju, tādēļ zīmīga ir atgriešanās Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā (Anglikāņu ielā 2) - telpā, kurā šo gadu laikā notikuši neskaitāmi festivāla pasākumi. Pasākuma sākums plkst. 20.00. Ieeja bez maksas.
Festivāla svinību gadā uz skatuves atgriezīsies arī sens festivāla draugs - britu brīvās improvizācijas kontrabasists Džons Edvardss (John Edwards), kas no 2014. līdz 2016. gadam viesojās festivālā ar trim dažādiem ansambļiem Pētera Brocmana (Peter Brötzmann), Vadada Leo Smita (Wadada Leo Smith) un Čārlza Geila (Charles Gayle) vadībā, izpelnoties kā lielu publikas atsaucību, tā vietējo kritiķu atzinību - muzikologs Armands Znotiņš kontrabasista Džona Edvardsa klātbūtni uz skatuves nodēvēja par tūlītēju kvalitātes zīmi, savukārt komponists un LR3 žurnālists Andris Dzenītis izteica apbrīnu par Edvardsa spēju likt savam instrumentam izdvest patiesi līdz šim nedzirdētas skaņas. Baltajā naktī Skaņu meža publika Edvardsu pirmo reizi dzirdēs ar solo priekšnesumu.
Pandēmijas laikā britu komiķis Stjuarts Lī (Stewart Lee) par Edvardsu izteicās: "Ja koronavīruss iznīcinās mūsu civilizāciju, citplanētieši kādreiz izpētīs mūsu kultūras paliekas un Džona Edvardsa vārdu ierakstīs mūžībā."
Alternatīvās popmūzikas mākslinieks Marts Avi (Mart Avi) ir eksperimentējis gan ar soul-popu un neo-glemu (neo-glam), gan arī džanglu un hausa bītiem. Viņa jaunāko albumu Blade medijs Beats Per Minute raksturojis kā meistarīgi veidotu avant-popa albumu, kas balstīts "visā taustāmajā", piebilstot, ka tas ir ne tik daudz "citpasaulīgs", cik gluži vienkārši "uz nākotni vērsts".
Avant-popu pavisam citā formā pasākumā pārstāvēs ukraiņu skaņu māksliniece, producente un vijolniece Katarīna Hrivula (Katarina Gryvul). Hrivula šobrīd mācās Grācas Mūzikas un skatuves mākslas universitātē, un ir uzstājusies tādos festivālos kā CTM, Ars Electronica un festivāla Unsound producētajā pasākumā Ephemera. 2021. gadā viņa dibināja pati savu skolu, kurā tiek pasniegta mūzikas teorija, kompozīcija un producēšana.
Ar solo priekšnesumu būs dzirdams arī Libānas eksperimentālās mūzikas scēnas veterāns Tonijs Elie (Tony Elieh), kas ir pazīstams kā grupu Karkhana, Calamita un Wormholes Electric dalībnieks, taču visspilgtāk iegājis vēsturē, dibinot The Scrambled Eggs - pirmo post-roka grupu pēckara Libānā.
Grūti definējamu minimālisma paveidu izpildīs Islandē dzīvojošais amerikāņu klarnetists Džons Makkovens (John McCowen), kura mūziku medijs The New Yorker raksturojis kā "mikroskopisku dzīvību vērošanas skanisko ekvivalentu". Makkovens ir mācījies Milsa Koledžā Kalifornijā, kur kā pasniedzēji strādājuši tādi komponisti kā Skaņu meža viesis Rosko Mičels (Roscoe Mitchell) un minimālisma komponiste Paulīne Olivero (Pauline Oliveros).
Izabella Forčiniti (Isabella Forciniti) ir itāļu skaņu māksliniece, kas citu starpā sadarbojusies ar ģitāristiem Burkhardu Štanglu (Burkhard Stangl) un Eliotu Šārpu (Elliot Sharp), kā arī videomākslinieci Billiju Roizu (Billy Roisz). Viņa ir radījusi skaņu celiņus eksperimentālajam un mēmajam kino, un šobrīd strādā pie pētījuma Antona Bruknera Privātajā mūzikas, drāmas un dejas universitātē. Pērn klajā nāca divi viņas mini-albumi - Rabelasian Irony un Music for Churches and Bicycles.
Pašmāju eksperimentālās mūzikas scēnu pārstāvēs grupa Stabs, kas sevi piesaka kā labāko draugu trio, kas spēlē instrumentālu trokšņu mūziku un power electronics.
Katarīna Grivula, Tonijs Elie un Izabella Forčiniti ir novatoriskajai mūzikai un audiovizuālajai mākslai veltītās platformas SHAPE+ dalībnieki; projektu atbalsta Eiropas Savienības programma Radošā Eiropa.
Džona Makkovena uzstāšanos atbalsta arī Trust for Mutual Understanding.
Baltā nakts ir mūsdienu kultūras forums, ko organizē un finansē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas kultūras organizācijām, iesaistot Latvijas un ārvalstu māksliniekus.
Plašāka Baltās nakts programma pieejama mājaslapā www.baltanakts.lv un Facebook lapā Rīgā notiek.
Baltā nakts Rīgā ir daļa no starptautiska projekta Eiropas Baltās naktis, ko aizsāka piecas Eiropas galvaspilsētas – Brisele, Madride, Parīze, Rīga un Roma, un šobrīd šim tīklam ir pievienojušās pilsētas visā pasaulē. Baltās nakts ideja ir padarīt laikmetīgo mākslu pieejamāku iedzīvotājiem, vienu nakti gadā iesaistot interesentus daudzveidīgās mākslas norisēs.