Aizkodis hamburgeru tieši trīs reizes, uz ko norāda viņa glītās zobu rindas atstāto pēdu skaits, kādas amerikāņu ģimenes galva nevērīgi noliek savu ēdamo atpakaļ uz šķīvja. Arī pārējie – trīs atvases un dzīvesbiedre –, mazliet paknibinājušies ar ēdienu, ir gatavi doties. Vēl tikai mirklis ģimeniska miera pilnīgā klusumā. "Tie ir aktieri vai modeļi?" – prom ejot, kļuvusi par liecinieci nopietnai fotosesijai pie blakus galdiņa, man angļu valodā jautā sieviete. "Tā ir ļoti, ļoti slavena latviešu grupa," pilnā nopietnībā atbildu, un viņa lepnumā stalti izslejas. Nu re – būšu parūpējies par neaizmirstamu piedzīvojumu, ko viņai izstāstīt draudzenēm mājās pēc ceļojuma uz Latviju: laimējās pusdienot amerikāņu stila ēstuvē pašā galvaspilsētas sirdī ar interjerā ieslodzītu īstu sporta auto, kur var dabūt kokteili ar nosaukumu Blow Job. Turklāt tieši brīdī, kad tur ar lielāku ierīci nekā aifons fotografējās kāda slavena grupa. Wooow! Draudzenes skaudīgi izdvesīs un jautās pēc nosaukuma, bet to viņa, protams, neatcerēsies, jo pat nejautāja. Slavens paliek slavens.
Man ir vissliktākie draugi
Mūsu intervija pie blakus galdiņa ar grupu Rīgas modes šajā dziedātāja un tekstu autora Kalvja Bormaņa izraudzītajā, viņaprāt, Kventina Tarantīno filmas Pulp Fiction noskaņās ieturētajā vietā notiek tieši tajā pašā dienā, kad savu albumu Propeller prezentē grupa Carnival Youth. Iepriekš noklausoties abu grupu jaunāko veikumu, ienāk prātā, ka jaunas meitenes Latvijā droši vien dalās divās daļās – vienām patīk Rīgas modes, pārējām – Carnival Youth. Nez vai auditorijas arī pārklājas?
"Mūsu mūzika vairāk domāta sliktajām meitenēm. Mūs neinteresē pareizas lietas. Man nav kauna savos dziesmu tekstos parādīt, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, bet patiesībā dziesmas nav simtprocentīgi autobiogrāfiskas un kaut ko piefantazēju klāt, jo mana dzīve nemaz nav tik interesanta, kā gribētos dziedāt," uzsver Kalvis. Nesen koncertā Krogā Aptieka viņš uz skatuves aizsmēķēja cigareti, spītējot aizliegumam, tāpat kā to nereti dara mūziķis un Liepājas kluba Fontaine Palace saimnieks Stīns Lorencs.
Vienā no jaunā albuma dziesmām ir rinda: "Es sagraušu tavu karjeru ar vienu telefona zvanu", kas, tāpat kā daudzas citas ("visi bērni raud pa radio", "paldies par sabojāto rītu", "man ir vissliktākie draugi", "tikai skaistie drīkst skūpstīties publiskās vietās"), īsi raksturo Rīgas možu mūziku un kā radītas rakstīšanai uz sienām vai asfalta zem logiem, kaut sanāk garākas nekā savulaik Kino, Depeche Mode, Metallica vai rupjas triju krievu burtu kombinācijas. Noteikti kā kompliments grupai jāpiemin īsziņa, ko nesen saņēmu no kāda drauga: "Pārpālī guli vannā. Un tava meitene telefonā stāsta, ka nav laimīga. Es griežu skaļāk Rīgas modes."
Atsauces nevajag slēpt
Kalvis sarunās kā vienu no favorītiem min igauņu mākslinieku Vaiko Epliku, kuru pamanījis pēdējā reizē, kad skatījies Eirovīziju, – 2003. gadā, jo viņa dziesma Eighties Coming Back atšķīrusies no pārējām. Turpmāk, tāpat kā Rīgas modes, Vaiko Epliks turējies pie savas dzimtās valodas un dziedājis igauniski. Cieņu šim māksliniekam mūsējie apliecina, izpildot viņa vienīgo dziesmu angliski, un tā kļūst par vienīgo dziesmu svešvalodā arī viņu koncertos, kas tiek spēlēti aiz Latvijas robežām. "Tā kompozīcija lielā mērā ir atsauce uz Pulp, un tāpēc mēs viņa dziesmā vēl ielikām savu atsauci uz Pulp – uz Disco 2000," skaidro Kalvis.
Atšķirībā no citiem, kuri savas ietekmes mēģina slēpt, uzskatot sevi par superoriģināliem, kaut visādas reiz jau dzirdētas un redzētas lietas spiežas ārā pa visiem galiem, Rīgas modes nemaz no Pulp ēnas bēgt necenšas, un nemaz nevajag. Arī vizuāli – gara auguma tumšmataini puikas ar ģitārām, solists uz skatuves taisa šovu, un meitene – Anete Stuce – pie sintezatoriem, kura ne vien dzied, bet arī pilda tādu kā zibensnovedēja lomu – veicina harmoniju grupā un piegludina strīdus, kas gan esot nevis personiski, bet par muzikālām lietām. "Bez Anetes mēs būtu parasts boibends," saka ģitārists Reinis Papulis. Kalvis piebilst: "Mēs daudz d***amies, bet arī mīlam cits citu – kā Latīņamerikas seriālā."
Grupas dalībnieki satiekas ne vien mēģinājumos un koncertos, bet kopā iet uz krogiem un agros rītos "pilnīgā delīrijā" – uz spēļu zāli. Citreiz arī skatīties futbolu – bundzinieks Mārcis Bormanis, Kalvja brālis, ir vārtsargs, taču šogad gan spēles rītos pēc koncertu naktīm izlaidīšot, jo rokenrols tomēr atstāj savas pēdas.
Par latviešu Pulp viņus jau pašā sākumā nodēvēja grupas Satellites LV līderis un žurnālists Jānis Žilde, šādā veidā izsakot komplimentu, nevis aizrādot. Daudziem tas ilgi traucējis Rīgas modes uztvert citādi kā to "Žildes lobēto grupu". Viņi neslēpj arī citas atsauces un tās piemin savu izdevumu vāciņos. Tomēr Rīgas možu mūzikā tas viss nav kā hiphopā iemontēts, izgriežot kaut kādus fragmentus no oriģināliem, – viņi to visu spēlē dzīvajā un koncertos nekad neko gatavu neatskaņo, uzskatot, ka labāk ir slikti nospēlēt dzīvajā nekā spēlēt virsū uz gatavas fonogrammas. Ierakstā grupa izklausās maigāk nekā koncertos.
Turneja izklausās par skaļu
Rīgas modes savu jauno albumu, kas noteikti kļūs par vienu no nozīmīgākajiem šīgada po- pulārās mūzikas izdevumiem, gatavojas taustāmā formātā tiražēt tikai vinila platē. Tāpat kā iepriekš jau izdoto EP ar vienu no pamanāmākajiem pēdējo gadu latviešu plašu vākiem, tā dziesmas pašiem mūziķiem tagad šķiet depresīvas, kaut paši ne tuvu neesot bijuši tik ļoti uz pašiznīcināšanos tendēti kā Īans Kērtiss no Joy Division.
Līdz ar albuma Fantastiski iznākšanu Rīgas modes gatavojas koncertsērijai Latvijā, jo skaļo nosaukumu "turneja"lietot izvairās. Koncerti notiks 29. aprīlī grupas dzimtās Ogres klubā Hauze, 30. aprīlī – Artilērijas pagrabos Daugavpilī, 13. maijā – Fontaine Palace Liepājā, 14. maijā – Fono klubā Cēsīs, 19. maijā – klubā One One Rīgā.
Trolejbusa durvis aizcērtas, jo esam atsveicinājušies, Kalvis ir izkāpis un aizsteidzas savās ikdienas gaitās pa Brīvības ielu. Palūkojos pa logu, un tur rakstīts: "Rīgas modes". Tātad pareizā pietura. Viņš neko nav sajaucis.
Rīgas modes
Albums Fantastiski
Izdod Rīgas modes