Komponists Juris Karlsons rakstījis koncertus klavierēm un kamerorķestrim, simfoniskajam orķestrim, skaņdarbus korim un ērģelēm un mūziku teātra izrādēm. Saņēmis dažādus apbalvojumus, tai skaitā, par mūziku baletam Sidraba šķidrauts, simfonisko vīziju Vakarblāzma, baletu Karlsons lido… un daudziem citiem darbiem. Par jaunadarbu, kuru koncertā izpildīs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Andrejs Osokins komponists saka: "Šī partitūra nav koncerts solistam un orķestrim, šai partitūrai nav koncertiskas sacensības spozmes. Šajā partitūrā solists un orķestris sarunājas, uzklausot viens otru un meklējot kopīgu atbildi."
Pianists Andrejs Osokins nāk no pazīstamas mūziķu dinastijas un ar savu talantu jau daudzus gadus sajūsmina klausītājus visā pasaulē. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”. Osokins uzstājies ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, Mančestras Hallé Simfonisko orķestri, Braitonas Filharmonijas orķestri, Londonas filharmonijas orķestri un Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri.
Koncertā klausītāji varēs baudīt vēl vienu pirmatskaņojumu Latvijā – Romualda Grīnblata Sesto simfoniju Intervāli. Lai gan komponists dzimis un uzaudzis Tverā un mūža otro pusi pavadījis Ļeņingradā, Romualdu Grīnblatu sniedzis lielu ieguldījumu Latvijas muzikālajā dzīvē – viņš strādājis Latvijas Radio un bijis Latvijas Valsts izdevniecības Mūzikas redakcijas redaktors. Viņa sacerētā baleta Rigonda popularitāte bija tik liela, ka tam par godu nosaukta gan Laimas šokolāde, gan 1963. gadā radītais radio aparāts. Grīnblats rakstījis mūziku kinofilmām un teātra izrādēm, kā arī ir autors kameroperai Bārddziņa meita un rokoperai Tils Pūcesspieģelis, kas ir viens no pirmajiem šī žanra paraugiem Padomju Savienībā. Komponista modernais, intelektuālais un zobgalīgais stils nesimpatizēja padomju varai, taču viņa daiļradi joprojām iemīlējuši klausītāji visā pasaulē.
"Romualda Grīnblata Sestā simfonija Intervāli ir prāta meistardarbs. Tajā dominē loģika un perfekts idejas zīmējums. Simfonijas nosaukums Intervāli ir norāde uz to, ka 12 skaņas te sakārtotas visās iespējamās intervālu kombinācijās – simfonijā nav divu vienādi noinstrumentētu epizožu. Rezumējot – 1989. gadā komponētā Grīnblata Sestā simfonija ir aizraujošs ceļojums neikdienišķas skaņutelpas meklējumos," komponista veikumu komentē diriģents Andris Vecumnieks.
Koncertā skanēs arī Pētera Čaikovska skaņdarbs Frančeska no Rimini. Viens no pazīstamākajiem krievu komponistiem simfoniju sarakstījis pēc operas Gulbju ezers milzīgajiem panākumiem. Kompozīcija radusies, iedvesmojoties no Dantes Dievišķās komēdijas, konkrētāk – no otrā elles loka, kas paredzēts baudkārajiem. Tur Dante sastapis neveiksmīgos mīlniekus Frančesku un Paolo, kuri dzejniekam atklājuši savu traģisko likteni.
Koncerta izskaņā klātesošie dzirdēs Morisa Ravela horeogrāfisko poēmu Valsis, kuru mēdz dēvēt par pēckara ne pārāk laimīgās Eiropas portretu. Savukārt, citi uzskata, ka tas ir stāsts par valša kā mūzikas žanra rašanos, sairšanu un destrukciju. Lai gan Morisa Ravela Valsis var šķīst kā romantisma un komponista spēka un jūsmas pilns skaņdarbs, aiz romantiski valsējošās virskārtas, šķietami, slēpjas kas dēmonisks un baiss.
Koncertu diriģēs pieredzējušais latviešu diriģents Andris Vecumnieks, ar kuru klausītāju iemīļotajās Pirmskoncerta sarunās plkst. 18.18 diskutēs muzikologs Orests Silabriedis. Viņi runās par Romualdu Grīnblatu kā Latvijas mūzikas vēsturē nozīmīgu, bet aizmirstu lielpersonību, un apspriedīs Morisa Ravela Valsi kā sava laikmeta zīmi.
Biļetes uz koncertu LNSO un Andrejs Osokins pieejamas Biļešu paradīzes un Lielās ģildes kasēs. Detalizētāku informāciju par LNSO koncertiem iespējams atrast orķestra mājaslapā – http://lnso.lv/