Koncertā pievienojās izcilais vijolnieks Gidons Krēmers, ar kuru maestro savulaik ne vienu reizi vien dalījis skatuvi. Savukārt orķestra vieskoncertmeistare šajā koncertā bija ilggadēja Oslo filharmonijas orķestra (kuru maestro vadīja 20 savas dzīves gadus) vijolniece un šobrīd tā koncertmeistare Elīze Botnesa (Elise Båtnes). Savā mūziķes karjerā viņa vairākkārt sadarbojusies ar maestro.
Koncertā izskanēja Sofijas Gubaiduļinas vijoļkoncerts Offertorium, kas savulaik veltīts Gidonam Krēmeram. Te komponiste iedvesmojusies no Johana Sebastiāna Baha un Antona Vēberna, radot multidimensionālu, simbolisku skaņu mākslas darbu. Tāpat orķestris atskaņoja Johannesa Brāmsa Otro simfoniju Remažorā. Tajā mijas siltums, degsme un enerģija – īpašības, kas precīzi atbalso Marisa Jansona personību.
Klausītājiem bija iespēja Gidona Krēmera sniegumu dzirdēt uz Nikola Amati 1641. gadā darināta instrumenta. No visiem pasaules vadošajiem vijolniekiem, iespējams, tieši Krēmers var lepoties ar visneparastāko karjeras ceļu. Pēdējo piecdesmit gadu garumā viņš ir izveidojis un saglabājis pasaules mēroga reputāciju kā viens no oriģinālākajiem un pārliecinošākajiem savas paaudzes māksliniekiem. Viņš ir uzstājies uz gandrīz visām nozīmīgajām pasaules koncertzāļu skatuvēm, muzicējis kopā ar pazīstamākajiem Eiropas un Ziemeļamerikas orķestriem un pēdējā pusgadsimta dižākajiem diriģentiem. 2015. gadā tika nominēts Grammy balvai, savukārt 2016. gadā saņēma nozīmīgo Praemium Imperiale, ko mēdz dēvēt par Nobela prēmiju mūzikā.
Koncerta apmeklētājiem bija iespēja ieraudzīt daļu no norvēģu mākslinieka Hokona Gulvoga (Håkon Gullvåg) gleznotās maestro portretu izstādes Virsotnes. Marisam Jansonam – 80. No 9. decembra līdz 2. februārim tā skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē II, savukārt virkne portretu izstādīti arī Lielās ģildes Baltajā zālē. Portretu sērija radīta laikā, kad maestro vadīja Oslo filharmonisko orķestri. Izstādi LNB papildinās videoprojekcijas un norvēģu literatūras klasikas ilustrācijas. Vienu no gleznām mākslinieks par piemiņu uzdāvināja arī LNSO.
Kā raksta Marisa Jansona (1943–2019) biogrāfe, Latvijas Radio 3 Klasika direktore Gunda Vaivode, maestro sirds piederēja Latvijai, bet vārds un devums visai pasaulei. Viņa ceļš uz izcilību sākās Rīgā, trīspadsmit gadu vecumā aizveda uz Ļeņingradu, tad mācībās uz Vīni, bet 1975. gadā Jansons kā viesdiriģents no Padomju Savienības ieradās Oslo. 1979. gadā viņš kļuva par Oslo filharmoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju, inaugurācijas koncertā viņu piesakot kā “vienu no pasaules jaunajiem, talantīgajiem un apņēmīgajiem”. Šeit viņš palika līdz pat 2000. gadam. Marisa Jansona saikne ar Latviju gadu gaitā kļuva arvien spēcīgāka. Viņš uz Rīgu atveda ne vien savus lieliskos Amsterdamas Concertgebouw un Bavārijas Radio simfoniskos orķestrus, bet sadarbojās ar izcilajiem latviešu mūziķiem — Gidonu Krēmeru, Andri Nelsonu, Elīnu Garanču, Raimondu Paulu, Ivetu Apkalnu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts Akadēmisko kori Latvija.
"Pateikšu atklāti: es jūtu sevi kā latvieti un visur to uzsveru. Mēs tomēr visi esam savienoti ar savu dzimteni, un, jo vecāks palieku, jo vairāk manas jūtas saistās ar Latviju," - tā Mariss Jansons.