Tiem, kuriem Orioles vārds ir svešs un Google rada mulsumu, jo meklējumi ved uz putnu attēliem un aprakstiem (tāpēc arī šāds skatuves vārds, kas aizgūts no mūziķa uzvārda tulkojuma angļu valodā), piebildīšu, ka Uģis Vālodze Latvijas elektroniskās mūzikas lauciņā darbojas jau teju divas desmitgades. Viņš ir radījis vairākus novatoriskus soloierakstus, kurus nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu bītmeikeru un producentu (tā mēdz būt problēma elektroniskajā mūzikā). Orioles skaņdarbus caurstrāvo kosmosa un psihedēlijas signāli.
Oriole kopā ar Kristapu Puķīti 2011. gadā ir nodibinājis Latvijas neatkarīgās elektroniskās mūzikas izdevniecību/vēstniecību/ierakstu studiju/kolektīvu Dirty Deal Audio un radījis bītus jeb muzikālo pavadījumu virknei ārzemju un latviešu repa ierakstu (īpaši vēlos izcelt anša un Orioles kopalbumu Himnas). Orioles kontā ir arī režisora Ivara Tontegodes filmas Sēņotāji skaņu celiņš, daži vokāli eksperimenti ar alter ego Franko Vestu (spilgtākais no tiem – Freestyle #01; Uģa balsi ir iespējams dzirdēt arī Blaumaņa laika mašīnā), nominācija Austras balvai (The Mushroom Music Vol. 4) un regulāras nominācijas Zelta mikrofonam. Orioles portrets nebūtu pilnvērtīgs, ja nepieminēsim atmiņā paliekošās performances, kurās pie pults esošais cilvēks kļūst par elektrizētu būtni mušmires slēpotāju maskā (mušmire ir viena no mākslinieka vizuālā tēla zīmēm).
Taču nu pie paša albuma, kas, starp citu, nav pirmā Orioles laika mašīna, – 2012. gadā Dirty Deal Audio paspārnē tika izdota Pļavnieku laika mašīna. Jau 2016. gada sākumā bija iespējams dzirdēt pirmo Blaumaņa laika mašīnas priekšvēstnesi – kompozīcija First Man on the Moon ir atrodama arī kompilācijā DDA\VA IV, tādējādi iezīmējot albuma ilgo ceļu līdz klausītājiem. Salīdzinot šogad izlaisto materiālu ar iepriekšējiem ierakstiem, kuros Oriole vairāk spēlējās un eksperimentēja ar dažādiem skanējuma veidiem un noskaņām viena albuma ietvaros, Blaumaņa laika mašīna šķiet daudz monolītāks albums. Tas ir ieturēts labākajās jungle tradīcijās ar lauztiem ritmiem, īpaši piesātinātām basa sekcijām, autentiskiem sampliem un īsām skaņu cilpām, kas nemitīgi atkārtojas, radot perfektu augsni teju transcendentālai pieredzei.
Blaumaņa laika mašīna joprojām ļauj pamanīt Orioles īpatnējo rokrakstu, kas vienmēr ir caurvijis viņa individuālās relīzes, – skanējums, kas kaut uz mirkli spēj radīt ilūziju par nonākšanu citā (ne obligāti labākā, bet vienmēr aizraujošā) laiktelpā, lieliski piemeklēti un organiski apstrādāti sampli, sulīgas basa sekcijas un prasme visas katlā iemestās sastāvdaļas – un to mēdz būt visai daudz – prasmīgi apvienot gardā soļankā (atsaucoties uz Uģa vismaz līdz šim visai noslēpumaino apvienību Soļanka Gang). Ceļojumu laikā piedāvā arī pēdējā albuma kompozīcija Spies Spaced Out – tā atsauc atmiņā Orioles agrīno daiļradi, saplūst ar albuma kopējo noskaņu un rada harmonisku ieraksta noslēgumu.
Kopumā Blaumaņa laika mašīna atstāj mazuma piegaršu – ne tāpēc, ka tajā kas atkārtotos vai kā pietrūktu, bet tāpēc, ka albums vienkārši izskan pārāk ātri. Izmēģināt ceļojumu Blaumaņa laika mašīnā ir iespējams gan dažādās straumēšanas platformās, gan iegādājoties digitālo kopiju vietnē Bandcamp.
P.S. Komplimentu noteikti ir pelnījis ieraksta vāciņa autors Drenzo. Cerams, ka albumu ieraudzīsim arī fiziskā formātā.