Nesen notikušais grupas Iļģi lielais jubilejas koncerts Arēnā Rīga bija ne vien šī kolektīva sasniegto cienījamo 36 gadu svinības, bet arī mūziķu dibinātās postfolkloras kustības aizsākumu godināšana. Arī pirms tam muzikāli cilvēki tautasdziesmas interpretējuši atšķirīgi, kā nu pratuši, bet Ilga Reizniece izdomāja jēdzienu "postfolklora", kas aizgāja tautās, un neskaitāmi Iļģu iedvesmotie arī ķērās pie tautasdziesmu spēlēšanas, izdejošanas un izdzīvošanas. Tagad šādu kolektīvu ir daudz, un tautasdziesmu rosinātu mūziku, atgriežoties pie savām saknēm, piedāvā grupas un mūziķi, kuri pirms tam spēlējuši kaut ko citu, piemēram, Dzelzs vilks, Symbolic, StandART un DJ Monsta, kurš piedalās arī jaunajā izlasē Sviests kopā ar Elzu Rozentāli un etnodžeza grupu Bur mani.
Stabulētājs uz lauskas
Kopš 2003. gada folkloras mantojuma iedvesmotas mūzikas popularizēšanā specializējusies Jura un Dainas Zalānu izveidotā izdevniecība un Kultūras menedžmenta centrs Lauska, kura logotipā izmantots senākais Latvijas teritorijā atrastais muzikanta attēls – Tērvetes stabulētājs –, kas ir XIII gadsimta zīmējums uz māla lauskas. Tā oriģināls glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. 2007. gadā bungu un dūdu grupas Auļi vadītājs Kaspars Bārbals izveidoja studiju Lauska, kurā producē un ieraksta lielāko daļu izdevniecības Lauska albumu.
Līdz ar atsevišķu kolektīvu ierakstiem kopš 2005. gada Lauska izdod arī etnomūzikas izlases Sviests. Šomēnes iznākusi jau septītā. Katrai dizainā tikuši izmantoti Latviju raksturojoši attēli – uz pirmās bija seni foto ar sviesta kulšanu, uz nākamajām – aizkosta ar sviestu apziesta rupjmaizes šķēle, kas atgādina Latvijas kontūras kartē, uzraksti uz senām dzeltenbrūnām kartona kastēm, kādās sviestu eksportēja, Latvijas brūnaļa, kura dod pienu, no kura tiek iegūts sviests, Dainu tēvs Krišjānis Barons, un nu pienākusi kārta uz mūsu ceļiem bieži sastopamajai zilajai autobusa pieturas plāksnītei uz gaiši zilu debesu fona.
Jauno izlasi, kurā skan divdesmit viens ar vārdiem "etnomūzika", "postfolklora" un "pasaules mūzika" apzīmējams skaņdarbs, ieskandinās vasaras postfolka festivāls Saulgriezis/Sviests, kas notiks 10. jūnijā Valmiermuižā. No pusdienlaika notiks koncerti, darbosies mājražotāju labumu tirdziņš un amatnieku meistarnīcas, kurās katrs varēs sev pagatavot kaut ko garšīgu, noderīgu vai vienkārši skaistu no dabīgām izejvielām – cept maizi pašdarinātā krāsnī, siet sieru, aust, grebt kokles, izgatavot lelles un pušķojumus no siena, rotāties ar latvju zīmēm vai darināt kroņus.
Beigtā trakā zirga kauli
Uz divām skatuvēm tiks piedāvāti koncerti, kuros uzstāsies Teikas muzikanti, folkloras kopa Ore, Skandinieki, TDA Sadancis, jaunā postfolkloras grupa Tautumeitas, Elza Rozentāle un etnodžeza grupa Bur mani, bungu un dūdu mūzikas grupa Auļi, kas jau ir Sviesta veterāni. Pusnaktī sāksies danči ar māsām Dimantām un Cēsu medību kolektīva cepurīšu orķestri. Izlasēs Sviests tikušas iekļautas arī grupas no ārzemēm – īpaši atmiņā palicis, kā Latvijā vairākkārt redzētā Sanktpēterburgas grupa Otava Yo dzied skaitāmpenteri "aivir- vir-vir-vir-bum-bum-bum, ai-prrrrrrasasā", kas ir tik izteikti latviska kā neviens starptautiskais tra-la-lā vai ai-ļu-ļī. Arī Sviesta festivālā uzstāsies vairāki ārzemju viesi – Dimitri Joavku no Lapzemes (Norvēģija) ar sāmu joikām, Puuluup no Igaunijas un Pekko Käppi & K:H:H:L no Somijas, kas tulkojumā nozīmē "beigtā trakā zirga kauli".
Abām šīm ziemeļu kaimiņu grupām kopīgs ir īpašā tradicionālā instrumenta talharpa jeb lociņu liras izmantošana – tas ir pazīstams somugru zemēs, bet Latvijā ir pilnīgi nezināms. Pulksten 22.30 tiks aizdegta skulptūra Uguns saule, kuru veidos divi starptautiski mākslinieki – Jordi NN no Valensijas un Mantvydas VV no Klaipēdas.
Sanāksim 10. jūnijā Valmiermuižā, lai visi kopā saietu sviestā. Būsim godīgi – šo mirkli esam gaidījuši ar milzu nepacietību un ne nieka no tā nebaidāmies, jo pēc tam viss šajā dzīvē ies kā pa sviestu – tā izsenis Latvijā tiek dēvēta iecerētā izdošanās bez liekas piepūles.
Festivāls
Saulgriezis/Sviests
Valmiermuižā 10.VI plkst. 12
Ieeja bez maksas