Festivālā tiks atskaņoti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa, Ludviga van Bēthovena, Žana Sibēliusa, Pētera Plakida, Lindas Leimanes, Pētera Čaikovska un citu zināmu komponistu skaņdarbi. Festivālā uzstāsies pianisti Roks Zubovs un Luks Geņušs, dziedātāja Ieva Parša, diriģente Kristīna Poska, kā arī kameransamblis Tempus Balticus, informēja organizatori.
LNSO direktore Indra Lūkina par Baltijas simfonisko festivālu saka: "Šis ir mūsu misijas un aicinājuma festivāls, ko rīkojam jau piekto gadu un kura ideja ir iepazīstināt ar kaimiņvalstu muzikālajiem notikumiem un personībām. Šī gada festivāla piedāvājumā būs trīs pasākumi – divi kamerformāta koncerti un lielais simfoniskais, kurā Latvijas publikai atkal būs iespēja satiksies ar igauņu diriģenti Kristīnu Posku un lietuviešu pianistu Luku Geņušu, kurš spēlēs solo Čaikovska Pirmajā klavierkoncertā."
Festivāls aizsāksies 22. oktobrī plkst. 19 Mūzikas namā Daile ar savdabīgu un interesantu koncertu Čurļonis un džezs. Koncerts veltīts lietuviešu komponista un gleznotāja Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 145. gadadienai. Čurļonis ir vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā. Viņa komponista mūžs ilga tikai desmit gadu, taču nesa vērtīgus augļus – ap 400 skaņdarbu, savukārt sešus gadus ilgajā mākslinieka daiļradē Čurļonis radīja vairāk nekā 300 gleznu. Viņa daiļradi saista ar sinestēziju, kas uzsver dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir retā spēja ar krāsu "padarīt redzamu" skaņu.
22. oktobra koncertā klausītāji varēs baudīt interesantu sadarbību starp akadēmiskās un džeza mūzikas pārstāvjiem. Koncerta īpašais viesis būs pianists Roks Zubovs – Čurļoņa mazmazdēls. Koncerts būs baudāms arī vizuāli – par pamatu tiks ņemts Čurļoņa 12 gleznu cikls Zodiaks. Katrai gleznai LNSO sadarbībā ar citiem koncerta dalībniekiem – pianistu Edgaru Cīruli, basistu Jāni Rubiku un sitaminstrumentālistu Rūdolfu Dankfeldu – ir piemeklējuši asociatīvu mazu klavierminiatūru, kas izvērsta džeza aranžējumā.
Koncertā būs iespējams dzirdēt gan Zubova, gan Cīruļa un Rubika muzikālās aranžijas. Koncertā piedalīsies arī stīgu kvartets – Aleksejs Bahirs, Kristiāna Ozoliņa, Ivars Brīnums un Dārta Svētiņa.
Festivāla otrais koncerts 28. oktobrī plkst. 19 norisināsies Lielajā ģildē un tajā pēc pārtraukuma dzirdēsim Tempus Balticus. Kameransambli Tempus Balticus pirms vairākiem gadiem izveidoja klarnetists Jānis Tretjuks, čelliste Māra Botmane un pianists Johans Randvere. Visi trīs bija tikušies gandrīz desmit gadu agrāk kādā Igaunijas festivālā un pārrunājuši iespējamo sadarbību. Pagāja laiks, un ideja īstenojās: trio sāka muzicēt gan Igaunijā, gan Latvijā. Diemžēl 2019. gada maijā pēkšņi mūžībā devās Jānis Tretjuks. Māra un Johans lēma turpināt ansambļa darbību, ikreiz pieaicinot citu mūziķi vai mūziķus.
28. oktobrī notiks Tempus Balticus pirmais koncerts pēc Jāņa aiziešanas. Šajā reizē pieaicinātie mūziķi ir izcilā kamermūzikas interpretētāja, dziedātāja Ieva Parša un pasaulē pieprasītā vijolniece Kristīne Balanas. Programmā iekļauti visu triju Baltijas valstu komponistu darbi, un programmu vainago šīgada lieljubilāra Ludviga van Bēthovena mūzika. Igauniju pārstāvēs Erki Svena Tīra jaunības gadu darbs Dedication čellam un klavierēm. No Lietuvas komponistiem varēs dzirdēt ievērojamā klasiķa Broņus Kutāviča miniatūru ciklu, kura tēli balstās lietuviešu gleznotāja sirreālista Staša Eidrigeviča lieliskajos gleznojumos. Savukārt Latvijas meistaru notis ļaus saklausīt Lindas Leimanes un Pētera Plakida skaņdarbi. LNSO 2020./2021. gada sezonas rezidējošā komponiste Linda Leimane šai programmai devusi pirms deviņiem gadiem komponētā darba Masculine jaunu versiju. Tas ir spilgts laikmetīgs skaņdarbs sievietes balsij, čellam un klavierēm, un tā nosaukums saistīts ar to, ka Linda ar šo skaņdarbu piedalījās jaunās mūzikas festivāla Arēna 2011 konkursā, un viņas šifrētais dalībnieces vārds bija Vitālijs Maļiņevskis. Speciāli cikla LNSO kamermūzikas koncertam Linda veidoja Masculine otru redakciju. No Pētera Plakida skanēs trīs dziesmas ar Ojāra Vācieša dzeju – ļoti skaists 1980. gada opuss, rakstīts komponista dzīvesbiedrei, Lielās mūzikas balvas ieguvējai par mūža ieguldījumu Maijai Krīgenai. Savukārt no Ludviga van Bēthovena darbiem mūziķi izvēlējušies Trio op. 38, kas pārveidots klarnetei vai vijolei, čellam un klavierēm.
Festivāls noslēgsies 30. oktobrī plkst. 19 Lielajā ģildē ar koncertu Čaikovskis un Sibēliuss. Tajā piedalīsies lieliskais pianists Luks Geņušs no Lietuvas un šarmantā igauņu diriģente Kristīna Poska. Kopā ar LNSO viņi izpildīs Līsas Hiršas, Pētera Čaikovska un Žana Sibēliusa skaņdarbus. Luks Geņušs dzimis 1990. gadā Maskavā, viņš nāk no mūziķu ģimenes – viņa tēvs ir pazīstamais lietuviešu pianists Petrs Geņušs, māte – pianiste, Maskavas konservatorijas pasniedzēja Ksenija Knorre, vecmāmiņa – slavenā krievu pianiste Vera Gornostajeva. Geņušs jau spēlējis ar virkni pasaules labāko orķestru Amsterdamā, Londonā, Parīzē, Ņurjorkā, Maskavā u. c. Savukārt igauņu diriģente Kristīna Poska vairākus gadus bija Berlīnes Komiskās operas kapelmeistare, šobrīd veidojot veiksmīgu karjeru Eiropas koncertzālēs un opernamos. Patlaban viņa ir Bāzeles teātra muzikālā vadītāja un Flandrijas simfoniskā orķestra galvenā diriģente.
Koncertā Čaikovskis un Sibēliuss Latvijā pirmoreiz skanēs pirmo igauņu jaunās paaudzes komponistes Līsas Hiršas skaņdarbs Threshold. Pirmatskaņojumu tas piedzīvoja Tallinā 2017. gada pavasarī Kristīnas Poskas vadībā. Tāpat varēs dzirdēt Pētera Čaikovska Pirmo klavierkoncertu, kas ir viens no zināmākajiem komponista skaņdarbiem. Tas tapis laikā no 1874. gada novembra līdz 1875. gada februārim. Sākotnēji bija paredzēts, ka koncerta pirmatskaņotājs būs ievērojamais tālaika pianists Nikolajs Rubinšteins, tomēr pianists šo skaņdarbu uzskatīja par izgāšanos. Klavierkoncerta pirmatskaņojums galu galā notika Bostonā (ASV) 1875. gada 2. oktobrī. Mazliet vēlāk, pēc koncerta pirmatskaņojuma Krievijā, Rubinšteins mainīja savu viedokli un izteica vēlmi būt Čaikovska Otrā klavierkoncerta pirmatskaņotājs, taču šo ieceri izjauca Rubinšteina nāve no diloņa 1881. gadā.
30. oktobra koncertu noslēgs Žana Sibēliusa Otrā simfonija. Sibēliusam savulaik bija vērā ņemama loma Somijas neatkarības ceļā. Viņa Otrā simfonija, kļuva par nacionālās atbrīvošanās kustības simbolu un tās atskaņošana 20. gadsimta sākumā nozīmēja atzīšanos patriotismā. Somijas patriotisms un Sibēliusa loma tajā tiks apspriesta arī ierastajās Pirmskoncerta sarunās, kurās plkst 18.18 LNSO redaktore Anete Ašmane satiksies ar Latvijā strādājošo somu vijolnieku Anti Kortelainenu.
Festivāla noslēguma koncertu tiešraidē varēs vērot LNSO mājaslapā, kā arī klausīties Latvijas Radio 3 Klasika.
Koncerta apmeklētāji aicināti ierasties uz koncertiem vismaz pusstundu pirms koncerta, izvairoties no drūzmēšanās un savlaicīgi ieņemot vietas zālē.
Biļetes uz Baltijas simfoniskā festivāla koncertiem pieejamas Biļešu paradīzes un Lielās ģildes kasēs.