"Melodija un daudzbalsība" – ar šādu saukli komponists Boriss Rezņiks vadījis ansambli Eolika. 1966. gadā dibinātās grupas muzicēšanas maniere pa šajās desmitgadēs ir mainījusies: ansambļa vēsture iedalāma trijos periodos, no kuriem auglīgākais bijis pēdējais, kopš vokālā kvarteta izveidošanas. Šajos gadudesmitos ieskaņots vairāk nekā simts dziesmu, sniegti tūkstošiem koncertu pat Kubā un Afganistānā. Pērn Eolikas Latvijas turnejā tika svinēta kvarteta (Olga, Ilona, Dainis un Viktors) izveidošanas 40. jubileja.
Eoliku, sākotnēji dēvētu par Varavīksni, izveidoja Emīla Dārziņa speciālas mūzikas vidusskolas audzēkņi Boriss Rezņiks, Zigmunds Lorencs, Jurijs Kuzminovs, Eduards Novikovs un Juris Griņevs, lai koncertā savāktu naudu klases ekskursijai uz Sanktpēterburgu. 1966. gada 28. oktobrī notika viņu pirmā uzstāšanās, mūziķi nopelnīja 40 rubļu. Priekšnesums bija tik veiksmīgs, ka tūdaļ sekoja nākamie piedāvājumi muzicēt. Viņi spēlēja ballītēs Rīgas skolās, dziedot The Beach Boys dziesmas angliski, drīz sāk komponēt paši, visvairāk Zigmunds Lorencs un Boriss Rezņiks. Jaunos talantus uz Rīgas Estrādes orķestra programmu 1967. gadā uzaicināja Raimonds Pauls, tad arī tika pieņemts nosaukums Eolika – iedvesmojoties no vēju dieva Eola arfas.
Talantīgo jaunekļu priekšnesumu ar sajūsmu klausījās plašās padomjzemes publika. Latviešu klausītāju mīlestību apliecinājums bija Zigmunda Lorenca dziesmas Vecmāmiņa un runcis 4. vieta Mikrofons ’70 dziesmu aptaujā, iznāca Eolikas pirmā mazā skaņuplate. Mūziķi turpināja izglītību Latvijas Valsts konservatorijā, pildīja karadienestu, sadarbojās ar komponistu Aleksandru Kublinski.
1972. gadā Boriss Rezņiks izveidoja jaunu mūziķu sastāvu, kas piecus gadus bija pavadošais estrādes ansamblis LPSR Filharmonijas solistam Aleksandram Sotikovam. 1977. gadā tapa jauna, pilnībā patstāvīga programma ar rokbalādēm, džeza, blūza skaņdarbiem, dziedāja solistes Ilona Bāliņa un Ilona Stepanova, kuru nomainīja Ligita Zeile. Eolika 1978. gadā uzvarēja Savienības estrādes konkursā, balvā tika saņemts braucienu uz Kubu. Notika aktīva koncertdarbība Padomju Savienībā un sociālisma valstīs.
Vēlēdamies sasniegt arvien jaunas muzikālās virsotnes, aktīvi komponējošais Boriss Rezņiks 1980. gadā grupā iesaistīja dziedātājus Olgu Rajecku, Daini Dobelnieku un Viktoru Zemgalu. Pēc Ilonas Stepanovas atgriešanās tapa latviešu ABBA. Lieliskās balsis, "lipīgās" popdziesmas, dziedoņu šarms un meistarība padarīja šo Eolikas sastāvu par īpaši mīlētu grupu. Tajā muzicējuši Boriss Tarasovs, Viktors Pegovs, Andris Resnis, Eugeņus Kuņicks, Tālis Gžibovskis, Zigmunds Žukovskis, Harijs Zariņš, Vladimirs Lavrinovičs u. c. Eolikas solisti kļuva par modes un stila noteicējiem ne tikai Latvijā ar skatuves tērpiem un kustībām, kam partitūras veidoja izcili profesionāļi – Genādijs Gorbaņovs, Tamāra Ēķe. Iespaidīga tehniķu komanda pavadīja Eoliku koncertos, kuru slodze Filharmonijas māksliniekiem bija milzīga – 300 koncertu gadā.
Repertuārā līdztekus Borisa Rezņika mūzikai bija arī Aleksandra Kublinska un grupas dalībnieku sacerējumi. Ar dziesmām Tu smējies sapnī, Pasaule, pasaulīt, Tava atnākšana, Rudens dārzs, Zemeņu lauks, Es neesmu Džeina Fonda, Daugava u. c. gūta liela popularitāte, kā arī augstas vietas Mikrofona dziesmu aptaujās, izdotas vairākas skaņuplates latviešu un krievu valodā. Eolika bieži uzstājās Maskavas TV, koncertēja PSRS un sociālisma valstīs, tālākie braucieni notika uz Vācijas Demokrātisko republiku un Afganistānu.
Pēc Olgas Rajeckas aiziešanas 1985. gadā sastāvā palika Ilona, Dainis, Viktors, turpmāk dziedāja Ruta Saleniece, Vija Ruskule, Andris Riekstiņš. 1987. gadā iestudēta Borisa Rezņika rokopera Robinsons Kruzo. 1990. gadā, ar koncertiem nosvinot kvarteta desmito jubileju, Eolikas darbība apsīka.
1996. gadā līdz ar diska Kolekcija izdošanu un uzstāšanos festivālā Liepājas dzintars, grupas Eolika veiksmīgais un saliedētais vokālais kvartets atgriezās uz skatuves. Turpmākajos gados ieskaņotas jaunas dziesmas, izdoti ierakstu albumi, notikuši daudzi koncerti, kuros visskaļākos aplausus joprojām izpelnās 80. gadu hiti.
Atrast savu, neatkārtojamu skanējumu, izveidot savu seju, panākt vokālā snieguma daudzkrāsainību un tīrību, lai atšķirtos no citiem – šādus mērķus savai darbībai kopš pirmsākumiem izvirzījis Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas audzēkņu ansamblis, kura dibinātājs – mūziķis un komponists Boriss Rezņiks – joprojām ir uz skatuves Eolikas koncertos, tādējādi grupa pelnījusi senākās joprojām aktīvās Latvijas popgrupas titulu.
Gada balvas Zelta mikrofons ieguvēji visās kategorijās kļūs zināmi 26. februārī. Ceremonija notiks Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, to varēs vērot tiešraidē kanālā TV3 un TV3play.