Latviešu soprāns Inga Kalna ir dziedājuma un izteiksmības burvju māksliniece! Tā par solistes sniegumu Ievas lomā itāļu baroka vecmeistara Alesandro Skarlati bibliskās oratorijas Pirmā nokaušana atskaņojumā 25. maijā Berlioza operā Monpeljē raksta franču izdevums Premiere Loge. Šo koncertuzvedumu gan Monpeljē, gan dienu iepriekš Zalcburgas Vasarsvētku festivālā, kura mākslinieciskā vadītāja ir operzvaigzne Čečilia Bartoli, pie sava baroka ansambļa Artaserse diriģenta pults vadīja pasaulslavenais kontrtenors Filips Žaruskis. Viņam tā bija ilgi lolotā un beidzot sagaidītā diriģenta debija.
Skarlati oratorijas Pirmā nokaušana izpildījumam Filips Žaruskis bija sapulcējis starptautisku solistu komandu. Ādamu dziedāja horvātu tenors Kresimirs Špicers, Ābelu – retās vīriešu soprāna balss īpašnieks brazīlietis Bruno de Sa, Kainu – itāļu kontrtenors Filipo Mineča. Dieva balsi atveidoja franču kontrtenors Pols Antuāns Benoss-Džans, sātana balsi – Gvadalupē dzimušais, Lozannā izglītību guvušais basbaritons Jannis Fransuā. Instrumentālajā ansamblī Artaserse, kuru Filips Žaruskis nodibināja 2002. gadā, spēlē mūziķi no dažādām pilsētām un valstīm. Savu diriģenta debiju Filips Žaruskis bija iecerējis kā kompaktu viesturneju, kuru vainagotu uzstāšanās Drēzdenē, taču tā tika atcelta, jo Vācijā teātri un koncertzāles joprojām bija slēgti.
Sasniegumu cena
"Beidzot kaut kas notiek! Pēc ilgās pauzes var muzikāli piesiet dūšu," sarunā ar KDi Inga Kalna priecājas pēc veiksmīgajām izrādēm. Šī viņai bija debija līdz šim nedziedātā repertuārā, turklāt šopavasar šī ir mākslinieces otrā jaunā loma, jo aprīlī Grieķijas Nacionālajā operā Atēnās Inga Kalna dziedāja Antonio Vivaldi operas oratorijas Triumfējošā Judīte iestudējumā. Vienīgajā Vivaldi oratorijā, kura saglabājusies līdz mūsu dienām un kurā skan tikai sieviešu balsis, viņa atveidoja Vagausa lomu.
Sazvanīta mājās Hamburgā, Inga Kalna gan bija trauksmainā gaidu režīmā: jau 4. jūnijā jābūt Mocarta operas Tita žēlsirdība mēģinājumā Kaizerslauternē, kur 6. jūnijā jādzied izrādē, bet vēl nav zināms, vai tiks atļauts teātru darbs. "Ja atļaus, būs pa galvu, pa kaklu jāpērk vilciena biļete un jābrauc," viņa mierīgi saka, ļaujot noprast, ka ir jau pierasts pie straujās un kaprīzās mainības.
Mūziķu dzīve šajos laikos nav apskaužama. Skarlati oratorijas viesturnejas sešās dienās tās dalībniekiem nācās sešas reizes nodot Covid-19 testu. Kamēr nav atbildes, tikmēr teātrī ieeja ir liegta, un pat tas, ka tūliņ jau jāsākas koncertam, nav arguments… Organizējot ansambļa Artaserse koncertbraucienu, menedžerim jārīko brauciens nevis vienam kolektīvam, bet gan divdesmit cilvēkiem, kuri ieradušies no dažādām pusēm. Savukārt kolēģi dziedātāji, ar kuriem Inga Kalna tikusies abos minētajos projektos, stāsta, ka divas nedēļas paiet, kamēr atkal pierod pie slodzes. "Skarlati oratorijā bija diezgan daudz ansambļu, it īpaši duetu. Vingrinājušies mēs esam, balsis skan, bet gandrīz pēc pusotra pandēmijas gada pie ansambļa iemaņām ir atkal no jauna jāpierod," paskaidro Inga Kalna.
Ievai un Ādamam ir trīs ansambļi. Arī brāļiem Ābelam un Kainam ir divi dueti. "Stāvam, dziedam un skatāmies viens otram virsū kā tādai debesmannai, jo vairāk nekā gada laikā taču nav dziedāts neviens ansamblis! No vienas puses, ir liela eiforija, ka beidzot dari to, kam esi šajā pasaulē nācis. No otras puses, apzinies, ka ilgā pauze ir radījusi zināmas sekas un ar tām ir jātiek galā. Tieši ansambļa muzicēšanas mums pietrūka," saka Inga Kalna. Pēdējais lielais projekts pagājušajā gadā dziedātājai bija jau pieminētā Mocarta Tita žēlsirdība Kaizerslauternē, kur paspēja tapt un arī notikt pirmizrāde oktobra pēdējā dienā, bet jau nākamajā dienā visi teātri atkal tika slēgti. Pašlaik – neziņa un gaidas starta pozīcijā, vai teātriem tiks dota zaļā gaisma. No tā atkarīgs, vai Inga Kalna un viņas kolēģi steigsies uz Kaizerslauterni beidzot turpināt dziedāt Mocarta operas iestudējumu vai sēdēs mājās… Turklāt Vācija sastāv no dažādām federālajām zemēm un noteikumi atšķiras. Mēklenburgā, Šlēsvigā-Holšteinā, Brēmenē cilvēki jau omulīgi pusdieno āra terasēs, bet Hamburgā viss joprojām ir ciet. "Filipa Žaruska projekta turnejā sešās dienās esmu pabijusi trīs Vācijas lidostās: Minhenē, Frankfurtē un Hamburgā. Minhenē un Frankfurtē tax free tirdzniecības zonas ir vaļā, bet Hamburgā ne," stāsta Inga Kalna.
Vēlme dziedāt kopā
No publikas reakcijas oratorijas Pirmā nokaušana atskaņojumā Zalcburgā un Monpeljē bijis redzams, cik ļoti cilvēki ir izbadējušies pēc mūzikas: "To varēja sajust gan pēc tā, kā klausās, gan pēc tā, kā aplaudēja." Klausītāji zālē bija maskās un izsēdināti pēc šaha principa.
Lai gan savu ansambli Filips Žaruskis vada kopš 2002. gada, pie diriģenta pults viņš debitēja tikai tagad (bieži vien senās mūzikas ansambļi spēlē vispār bez diriģenta). Ingai Kalnai šis bijis nostalģisks brauciens, un tieši saistībā ar Monpeljē. 2002. gadā viņa tur dziedājusi diriģenta Renē Jakobsa veidotajā Georga Frīdriha Hendeļa operas Rinaldo uzvedumā, kuru pēc tam ierakstīja. Tā atjaunojumā vienu no lomām dziedājis Filips Žaruskis. "Vai atceries, cik toreiz biju jauns un zaļš?" viņš jautājis Ingai Kalnai, kad viņi šogad atkal satikās. "Es viņu atceros ļoti spilgti. Viņš jau toreiz bija ārkārtēji muzikāls! Pirms pieciem ar pusi gadiem kopā dziedājām Hendeļa Alčīnas turnejā. Viņš bija brīnišķīgs Rudžēro. Jau toreiz viņš man teica, ka kopš mūsu pirmās tikšanās uz skatuves esmu viena no tām mūziķēm, kas viņu ļoti iedvesmojusi muzikālajās gaitās," atminas Inga Kalna.
Filips Žaruskis sapratis, ka vēlas kopā ar Ingu Kalnu dziedāt vēl. Tas jau ir noticis vairākkārt. Jau iepriekš viņš ieminējies, ka mācās diriģēšanu un labprāt gribētu, lai Inga Kalna dziedātu viņa projektos. "To reiz teicu, ka viņam jāpasteidzas, lai paspētu, kamēr vēl neaizeju pensijā," dziedātāja smejas. Sākot plānot Pirmās no - kaušanas turneju, Filips Žaruskis vaicājis, vai Inga Kalna būtu ar mieru dziedāt Ievas lomu. Tagad tas ir noticis. Diemžēl viņa to nav dziedājusi tad, kad Monpeljē tapis ie raksts, jo tas notika tieši tajā laikā, kad Inga Kalna bija aizņemta Grieķijā. Ierakstā Ievu dzied franču soprāns Sandrīna Pjo.
Sirsnīgas tikšanās
"Šis projekts bija iedvesmojošs un pārdomām bagāts, jo kopš manas debijas Mon peljē ir pagājuši 19 gadi. Toreizējais Berlioza operas un pašlaik filharmonijas intendants, jau sirms kungs, man vaicāja: kā jūs domājat, vai pēc 19 gadiem mēs at kal satiksimies?" stāsta Inga Kalna.
Skarlati oratorijā uz skatuves viņa piedzīvojusi atkaltikšanos ar labi pazīstamiem kolē ģiem un sastapusies arī ar jauniem mūzi ķiem. "Kaina lomu dziedāja ļoti izteiksmīgs kontrtenors Filipo Mineča – temperamentīgs, interesants mūziķis. Ābelu dziedāja Bruno de Sa, kuram ir ārkārtīgi reta balss – vīriešu soprāns. Viņš tiešām spēj dziedāt ļoti augstā tesitūrā. Bija liela bauda klausīties. Viņam ir vairāk nekā 30 gadu, taču balss skan dzidri kā zēnu kora solistam," uzsver Inga Kalna.
Dziedātāja ar sajūsmu izbaudījusi kontrtenora Pola Antuāna Benosa-Džana skaisto, vienkāršo, loģisko un tīro frāzējumu. Savukārt basbaritons Jannis Fransuā, kurš karjeru sācis kā dejotājs un ilgi nav Beidzot kaut kas notiek! varējis izšķirties, kuru ceļu iet, atcerējies, kā pirmoreiz dzirdējis Ingu Kalnu 2006. gadā Lozannā, kur viņa dziedājusi Rosīni operā Turks Itālijā. "Kopš tā brīža es tev sekoju," viņai teicis Jannis Fransuā.
Trāpījums sirdī
"Esmu pateicīga liktenim, ka man ir izdevies pieskarties šim skaņdarbam, par kura eksistenci līdz šim nezināju. Cik bagātīga ir partitūra gan tematiskā materiāla, gan faktūras ziņā. Alesandro Skarlati ļoti interesanti traktē instrumentus. Piemēram, Kainu vienmēr pavada baroka fagots ar urbjošu, neatlaidīgu tembru. Ļoti daudz ir solo vijoles. Artaserse pirmā vijole ir Marka Minkovska senās mūzikas orķestra Les Musiciens du Louvre koncertmeistars Tibo Nuajī, kura izcilais tonis trāpa tieši sirdī un kutina vissmalkākās maņas. Skarlati instrumentācija ir caurspīdīga, dzidra. Oratorijā ir dažas ģeniālas vietas: kad pirmoreiz atskan Dieva balss, ir sajūta, ka paveras mākoņi, debesis un domas sāk skaidroties, viss kļūst tīrs un ienāk miers. Arī librets ir spēcīgs. Baroka oratoriju teksti mēdz būt sadomāti un sarežģīti, taču šajā darbā ir tiešs, bet ļoti poētisks teksts. Ieva dzied: "Es apraudu vienu dēlu, jo viņš ir kļūdījies, un otru tāpēc, ka viņš ir no kauts." Ādams: "Es apraudu pirmo dēlu tāpēc, ka viņš ir miris, un otro dēlu tāpēc, ka viņš ir dēls." Tik ļoti vienkārši un skaidri pateikts, ka aizraujas elpa."
Vienīgais, kā Ingai Kalnai pietrūcis Ievas partijā, ir virtuozitāte. Tās nav nevienā no trim lielajām ārijām. Toties ir frāzes, kas prasa garu elpu un gudru frāzējumu, plašu līniju. Tieši par to Ingu Kalnu ir uzteikusi Čečilia Bartoli, un par to viņu slavē recenzijās. Opera Online latviešu soprānā Ingā Kalnā atradusi "augstu lidojošu Ievu, vienlaikus ar dziļu un samtainu balsi, ar suverēnu vokālo līniju". Kritiķis atzīst – tieši tāpēc otrās daļas ārija viņam ir bijusi vakara vissaviļņojošākais brīdis. Inga Kalna uzsver, ka Skarlati mūzikas transcen dentālais skaistums ir vienkāršībā, kurā nav nevienas liekas nots.
"Šis bija ļoti interesants muzikālais piedzīvojums. Esam izbadējušies pēc muzicēšanas, un, lai cik šis pandēmijas gads būtu fiziski mokošs, tas devis ļoti daudz vielas pārdomām, licis uzdot sev daudzus jautājumus," rezumē Inga Kalna. "Esmu pārliecināta, ka ikviens gudrs mūziķis pa šo laiku ir daudz ko iemācījies un ieguvis jaunas atklāsmes. Pēc pusotra gada blokādes mūsu muzicēšana ir kļuvusi daudz intensīvāka. Tu uzstājies, dziedi un spēlē kā pēdējo reizi, jo nezini, kad būs nākamā. Neko plānot joprojām nevaram." Pašlaik ir zināms, ka 10. jūlijā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars beidzot notiks pandēmijas dēļ atliktā Ingas Kalnas un pianistes Diānas Ketleres albuma Rožu vija prezentācija. Tajā viņas iepazīstinās arī ar savu jauno programmu.