Hugo Tičati mūziķa gaitas nav iedomājamas bez jaunām, drosmīgām, brīva radoša prāta idejām. Kopā ar Lietuvas kamerorķestri tapusī koncertprogramma Bēthovens: Mocarta gars no Haidna rokām atklās Vīnes klasicisma ģēnija muzikālo rokrakstu, ko ietekmējuši viņa izcilie priekšgājēji Mocarts un Haidns, un mantojumu, kas parafrāzēs turpinās arī mūsdienu komponistu daiļradē.
"Tičati ir viens no apdāvinātākajiem jaunajiem māksliniekiem. Viņa tēmu interpretācijas atklāj visnegaidītāko un priekpilnāko muzikālo pieredzi. Tā ir tīra bauda atrasties koncertā, kura programmu veidojis Tičati," atzīst Londonas slavenās Vigmora zāles direktors Džons Džilhūlijs.
Arī Cēsīm iecerēto programmu veidojis pats koncerta solists. Ņemot vērā Hugo Tičati radošo pieeju, kuras kredo ir tapšana, atsakoties no ierastajām tradīciju klišejām, vakars sola jaunatklāsmes un pārsteidzošus muzikālos pavērsienus. Zīmīgi, ka paša Tičati festivāla O/Modernt Zviedrijā devīze pagājušā gada vasarā bija Misreading Beethoven jeb Aplami tulkotais Bēthovens. Ir vērts doties uz Cēsīm, lai dzirdētu tik zināmo un iemīļoto Bēthovena Mēnesnīcas sonāti klavierēm, aranžētu stīgu orķestrim, turpat līdzās – Alfrēda Šnitkes Pirmo Vijoļsonāti un Haidna Atvadu simfoniju koncerta izskaņā. Lūk, kā Bēthovena jubilejas programmā virknētos skaņdarbus raksturo pats Hugo Tičati. «1792. gadā Bēthovens devās uz Vīni, lai tur, runājot komponista tuva drauga, grāfa Ferdinanda Valdšteina vārdiem, "no Haidna rokām uzņemtu sevī nelaiķa Mocarta garu". Viņš gandrīz nekavējoties ķērās pie rietumu mūzikas robežu nojaukšanas, pārvēršot pastāvošās muzikālās formas par dinamiskām pārmaiņu nesējām. Šo jauno tendenču priekšvēstnesis savulaik bija Haidna Atvadu simfonija – ardievas mūzikai kā aristokrātijas luksusa patēriņa precei. Taču tieši Bēthovens izteica mūzikā jaunās, atnākošās pasaules kārtības centienus. 1946. gadā mūzikas studijas Vīnē uzsāka Šnitke, kurš rakstīja: "Ik mirkli es tur sajutu vēsturiskās ķēdes posmiņu: viss bija daudzdimensionāls. Pagātne bija mūžam tepat blakus mītošu rēgu pasaule, un es biju nevis barbars bez jebkādiem sakariem, bet gan apzinīgs sava mūža uzdevuma pildītājs."
Hugo Tičati ir aizrautīgs laikmetīgās mūzikas interprets – viņš sadarbojas ar Svenu Dāvidu Sandstrēmu, Albertu Šnelceru, Pēteri Vasku, Andersu Hillborgu, Tomasu Jennefeltu, Sergeju Jevtušenko un citiem laikabiedriem, kuri komponē speciāli viņam. Viņam patīk mūziku savienot ar deju, literatūru un pat kinētisko gleznošanu vai akmeņu līdzsvarošanu. Tičati virtuozo vijoļspēli Latvijas klausītāji pirmoreiz baudīja pirmā Pētera Vaska mūzikas aprīļa noslēgumkoncertā Tālā gaisma, kas tika nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada koncerts. Savukārt pērnpavasar viņš šajā festivālā uzstājās jau vairākās programmās. Savukārt Lietuvas kamerorķestris ir izcila, starptautiski atzīta mūziķu vienība, kas vairāk nekā pusgadsimta pastāvēšanas laikā apliecinājusies visos kontinentos.
Bēthovena mūzikas gadu Cēsīs turpinās Andrejs Osokins ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, 14. martā atskaņojot jubilāra Piekto klavierkoncertu. Rudenī festivālā Čello Cēsis visas klasiķa Sonātes čellam spēlēs vācu čellists Leonards Elšenbrohs un ukraiņu pianists Aleksis Grinjuks.