Opera Parsifāls tradicionāli skan ap Lieldienām – kā zināms, Vāgnera mistērijas trešā cēliena darbība risinās Lielajā Piektdienā. Teātri koordinē savu afišu atkarībā no pasaulē pieprasīto Vāgnera lomu atveidotāju pieejamības. Piemēram, šajā sezonā visvairāk noslogotā Kundri ir zviedru dramatiskais soprāns Nīna Stemme – man pirms dažām nedēļām bija iespēja dzirdēt viņu Parsifālā Cīrihes operā un Berlīnes Valsts operā. Pēc tam viņa dziedāja šo lomu koncertiestudējumā Berlīnes filharmonijā un gatavojas Parsifāla pirmizrādei Bavārijas Valsts operā Minhenē. Jāatgādina, ka Kundri ir jaunākais tēls Nīnas Stemmes apjomīgajā repertuārā, šajā lomā viņa debitēja pērn pavasarī Alvja Hermaņa iestudējumā Vīnes Valsts operā.
Pelnu sanatorija
Dzirdēt Nīnu Stemmi lieliskā izrādē ir katra vāgnerista sapnis. Pašreizējais Parsifāla iestudējums Cīrihes operas repertuārā ir kopš 2011. gada. Režisors Klauss Gūts, kurš allaž demonstrē dziļu, inteliģentu pieeju materiālam, un viņa pastāvīgais radošais partneris scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristiāns Šmits pārceļ operas darbību uz periodu pēc Pirmā pasaules kara.
Grāla bruņinieki ir fiziski un psihiski traumēta un dezorientēta cilvēku kopiena, kas gaida glābēja atnākšanu. Glābējs ierodas, taču izrādās bīstams: izrādes fināla skatā Parsifāls, kurš akumulējis sevī sabiedrības cerības un gaidas, ir neviens cits kā nacistu līdera priekšvēstnesis. Klausa Gūta izrāde izgaismo cilvēku destruktīvo, nežēlīgo dabu.
Vācu režisors interpretē Parsifāla stāstu kā dižciltīgas ģimenes drāmu, tās centrā ir karalis Titurels un divi viņa dēli ienaidnieki – Amfortass un Klingzors (Vāgners, protams, nenojauta, ka viņi ir brāļi). Varoņu konfrontācija notiek dzimtas kādreiz greznajā villā, kas kara apstākļos pārvērtusies "pelnu sanatorijā" un funkcionē kā klīnika. Tās pacienti piedzīvo lēkmes un konvulsijas, viens ir zaudējis redzi, cits – prātu. Burve Kundri cenšas viņus ārstēt gan ar balzamu, gan ar savām pārdabiskajām spējām. Hospitāļa zāles vidū ir novietots patafons – arī šajā izrādē slimniekus mēģina dziedināt ar Vāgnera palīdzību; šādu ārstēšanas kursu savā 2017. gadā tapušajā Parsifālā Vīnes Valsts operā ieteica arī Alvis Hermanis (viņa izrādes darbība risinās Vīnes vēsturiskajā nervu klīnikā). Tas nav nekas jauns, šādas medicīniski reliģiskas spēles ar Vāgnera opusu ir visai izplatītas.
Viss ir sievietes rokās
Pie Cīrihes filharmonijas orķestra pults – austrāliešu diriģente Simona Janga. Vēl pirms #MeToo laikmeta oficiālā sākuma arvien vairāk operteātru aicināja uz sadarbību sievietes diriģentes. Atbilstoši laika garam ikviens sevi un dzimumu vienlīdzības principus cienošs teātris iekļauj repertuārā vismaz vienu vai divas izrādes, kuru muzikālā vadība uzticēta sievietēm. Taču Vāgneru dāmas joprojām diriģē reti; Latvijas Nacionālās operas vēsturē šāds precedents ir bijis – 2012. gadā Dievu mijkrēsli diriģēja jaunā un brīnišķīgā Joana Malvica no Vācijas.
Simona Janga ir viena no redzamākajām diriģentēm mūzikas pasaulē, pirms dažiem gadiem Cīrihes operā viņas vadībā skanēja Vāgnera Loengrīns. Simonas Jangas interpretācijā Parsifāls nav maigāks vai mistiskāks kā viņas kolēģu vīriešu sniegumā. Viņas Parsifāls ir skaudra un plastiska mūzikas drāma, turklāt ļoti teatrāla – katrā cēlienā diriģentes lasījums kļūst arvien interesantāks, intriģējošāks. Izrādē ir jūtama Simonas Jangas ieturētā līnija, viņa palīdz dziedātājiem – katrs vārds ir saprotams.
Cīrihes operteātris ir mazs un kompakts, un Simona Janga piepilda zāli ar koncentrētu un dzidru skaņu. Šajā mūzikā ir gan dievišķā gaisma, gan Amfortasa asins smaka. Simona Janga spēlējas ar kontrastiem – te sabiezinot krāsas, te padarot skanējumu vieglāku, caurspīdīgāku, gaistošāku, netveramāku, tad atkal pavisam tumšu un dramatisku.
Cīrihes Parsifāls ir muzikāli un teatrāli dinamisks, izrāde aicina dziedātājus īstenot savu aktierisko potenciālu. Otrajā cēlienā Kundri no necilas medmāsas pārtop par pavedinošu Veimāras republikas laika kabarē zvaigzni. Ziedu meitenes ir viņas "kordebalets", tērpies 20. gadu izsmalcināto Berlīnes skatuves aktrišu stilā. Titullomu pārliecinoši atveido tenors Štefans Vinke.
Izrāde iepazīstina ar jauno Vāgnera dziedātāju paaudzi – vācu basu Kristofu Fišeseru Gurnemanca lomā un igauņu baritonu Lauri Vazaru Amfortasa lomā (uzreiz pēc Parsifāla Cīrihē viņš dziedāja Amfortasu Berlīnes Valsts operas iestudējumā). Cīrihes Parsifāls paliks atmiņā kā Simonas Jangas un Nīnas Stemmes meistarības paraugstunda.
Stiprinām garu!
Apsēstība ar Vāgneru, atkarība no viņa operām arī ir slimība. Vāgneristu sektas locekļi lido no vienas izrādes uz otru, un šādu pacientu teātros netrūkst. Parsifāls – tāpat kā citas Vāgnera operas – ir efektīvākais tonizējošais līdzeklis un trenažieris gara stiprināšanai.
Ikgadējo Parsifāla pavasara rituālu varēja ievērot daudzviet Eiropā – Štutgartē, Vīnē, Bādenbādenē un Berlīnē. Vācijas galvaspilsētā to varēja dzirdēt gan Berlīnes Valsts operas izrādē maestro Daniela Barenboima vadībā (režisora Dmitrija Čerņakova iestudējums ir mans absolūtais favorīts), gan Berlīnes filharmonijas orķestra un diriģenta Saimona Retla koncertversijā.
Ja neesat paspējuši remdināt savas vāgneriskās slāpes, nekas nav zaudēts. Šo piektdien, 27. aprīlī, notiks Parsifāla pirmizrāde Parīzes Bastīlijas operā (diriģents Filips Žordāns, režisors Ričards Džonss). No 16. līdz 24. maijam Parsifāls atgriezīsies Somijas Nacionālās operas repertuārā: režijas vecmeistara Harija Kupfera izrādi Helsinkos diriģēs maestro Pinhass Šteinbergs.
28. jūnijā savu jauniestudējumu piedāvās Bavārijas Valsts opera Minhenē – šis Parsifāls, kuru gatavo diriģents Kirils Petrenko un režisors Pjērs Audi, tiek gaidīts ar vislielāko nepacietību. Uzbudinājums ir saprotams: uz skatuves satiksies opermākslas ikonas Jonass Kaufmanis (Parsifāls), Nīna Stemme (Kundri), Kristiāns Gerhāers (Amfortass) un Renē Pape (Gurnemancs). Scenogrāfiju veidos viens no slavenākajiem vācu gleznotājiem Georgs Bāzelics. Visas biļetes ir pārdotas.
No 26. jūlija līdz 25. augustam Parsifāls skanēs Vāgnera Mekā – Baireitas festivālā. Režisora Ūves Ērika Laufenberga veidoto izrādi tur diriģēs Semjons Bičkovs. Savukārt Alvja Hermaņa cienītāji var atkal plānot ceļojumu uz Austrijas galvaspilsētu: viņa iestudēto Parsifālu Vīnes Valsts operā varēs piedzīvot 2019. gada 18., 21. un 24. aprīlī. Tas skanēs Valērija Gergijeva vadībā.