Ideja radīt operu, kas ir balstīta šajā filmā Fanija un Aleksandrs, pieder kinorežisora dēlam Ingmaram Bergmanam junioram. Pirms sešiem gadiem viņš izteica šo piedāvājumu teātra La Monnaie intendantam Pēteram de Kaluvem, kurš deva projektam zaļo gaismu. Operas jauniestudējumu ir veidojis flāmu režisors Ivo van Hove, kurš ir labi pazīstams ar Bergmana daiļradi un ir adaptējis teātra skatuvei vairākus viņa darbus (tapušas izrādes Laulības dzīves ainas, Čuksti un kliedzieni un diptihs Pēc mēģinājuma/Persona).
Operas Fanija un Aleksandrs muzikālā vadība uzticēta franču diriģentei Arianai Matiahai, kura interpretē Mīkaela Kārlsona daudzslāņaino, tēlaino un melodisko partitūru ar iedvesmu, degsmi un precizitāti. Diriģentei ir jābūt maksimāli uzmanīgai, viņa nedrīkst zaudēt koncentrāciju – orķestra skanējumu papildina elektroniskā mūzika un telpiski skaņu efekti. Ariana Matiaha tic katrai partitūras notij un aizrautīgi ieved klausītājus gan Bergmana, gan operas autoru radītajā trauksmes un drāmas pilnajā stāstā, kurš sākas Ziemassvētkos un turpinās vairāku gadu garumā.
Skats no operas Fanija un Aleksandrs jauniestudējuma Briselē. Foto – Matiass Bauss
Opera ir vērienīga – tā ilgst trīs stundas un desmit minūtes, ieskaitot starpbrīdi. Tā tiek izpildīta angļu valodā. Rakstot libretu, Roiss Vavreks strādāja ar Bergmana oriģinālscenāriju, papildmateriāliem un piezīmēm, piekļuvi tām viņam nodrošināja režisora pēcteči. Viņa teksts ir aktīvs, dinamisks, poētisks, brīžiem neganti ironisks. Roisa Vavreka kontā jau ir divas operas, kuras ir balstītas Larsa fon Trīra filmās, – komponistes Misijas Macoli Šķeļot viļņus un Mīkaela Kārlsona Melanholija. Savukārt opera Eņģeļa kauls, ko Roiss Vavreks ir sacerējis kopā ar komponisti Du Juņu, ir saņēmusi prestižo Pulicera balvu mūzikā.
Izrādes Fanija un Aleksandrs ansamblī ir četrpadsmit solistu. Uzmanību iestudējumam piesaista izpildītāju vārdi. Autoritāro, brutālo bīskapu Ēdvardu Vergērusu atveido leģendārais baritons Tomass Hempsons, bīskapa mājas kalponi Justīnu – slavenais mecosoprāns Anne Sofija fon Otere. Titulvaroņu vecākus – aktierus Oskaru un Emīliju Ekdālus – spēlē tenors Pīters Tancics un mecosoprāns Saša Kuka. Ģimenes galvu Helēnu Ekdālu dzied soprāns Sūzena Buloka. Gara Ismaēla tēlā iespaidīgi iejūtas kontrtenors Arje Nusbaums-Koens.
Par izrādes zvaigzni kļūst Aleksandra lomas tēlotājs – piecpadsmit gadu vecais Džejs Veiners, kurš ir teātra La Monnaie bērnu un jauniešu kora mākslinieks. Viņš ne tikai lieliski dzied, bet arī spēlē dramatiski sarežģītu lomu, kurā saslēdzas gan ar Bergmanu, gan ar Šekspīru un brīžiem atgādina jauno, apņēmības pilno Hamletu. Faniju atveido kora jaunietes Sāra Devesa un Lūsija Peninka. Operas pirmajā cēlienā Hamleta mēģinājuma laikā pēkšņi nomirst Fanijas un Aleksandra tēvs Oskars. Pēc tam kad viņu māte apprecas ar bīskapu Ēdvardu, bērnu dzīve pārvēršas murgā un viņus spēj glābt tikai iztēle, maģija un gari, kuri apciemo Aleksandru.
Izrādē gan ar emocionāli pieklusinātiem, gan spilgtiem un gaumīgiem izteiksmes līdzekļiem tiek uzburta ilūziju un realitātes, maiguma un vardarbības, brīvības un reliģijas uzlikto ierobežojumu gaisotne. Brīnumi un nežēlība vienmēr ir blakus un eksistē paralēli – katram ir jāprot balansēt uz šīs eksistences virves.
Operu Fanija un Aleksandrs Briselē varēs dzirdēt 5., 8., 10., 13., 15., 17. un 19. decembrī. Biļetes uz visām izrādēm ir pārdotas.
Informācija: lamonnaiedemunt.be