Divas talantīgas latviešu mūziķes – vijolniece Kristīne Balanas un viņas jaunākā māsa čelliste Margarita Balanas – vēl pavisam nesen bija daudzsološas Londonas un Berlīnes mūzikas augstskolu studentes, bet šobrīd jau mirdz vērienīgā koncertapritē uz lielākajām pasaules skatuvēm gan kā solistes, gan spēlējot duetā. Festivāla Čello Cēsis kulminācijā Galā koncertā 14. septembrī plkst. 19 viņas kopā ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri atskaņos amerikāņu komponista Filipa Glāsa Dubultkoncertu vijolei un čellam.
2010. gadā Nīderlandes Dejas teātris Filipam Glāsam pasūtīja mūziku baletam Gulbja dziesma. Tā vietā, lai sarakstītu klasiskas formas darbu dejas izrādei, viņš radīja dubultkoncertu, kurā divi solisti (čells un vijole) ir kā vadošo dejotāju avatāri. Festivāla nākamajā dienā čelliste Margarita Balanas izpaudīs arī savu gleznotājas talantu, uz molberta ar akrila krāsām tverot noskaņas klavesīnistes Ainas Kalnciemas un čellista Ramona Jaffes koncerta gaitā.
Intensīvi top kopā ar pianistu Andreju Osokinu veidotā kino mūzikas programma Dzīve kā kino. Kino kā dzīve, ar kuru mākslinieki oktobrī dosies piecu koncertu turnejā pa Latviju. Šī programma vedīs klausītāju cauri cilvēka mūžam dažādos kino mūzikas stāstos no šūpuļdziesmas līdz atdzimšanai caur mīlestību un nāvi. Programmā kompozīcijas no Franko Dzefirelli Romeo un Džuljeta, Stīvena Spīlberga Žokļi, Alfrēda Hičkoka Psiho, Ingmara Bergmana Mīklaini kā spoguļi, Stenlija Kubrika Berija Lindona un Acis plaši aizvērtas, Andreja Tarkovska Nostalģija, Žana Pjēra Ženē Amēlija, Romāna Polaņska Rozmarijas bērns, Leonīda Leimaņa Pie bagātās kundzes, Deivida Linča Tvinpīka un citām filmām. Tās būs Nino Rotas, Marģera Zariņa, Jana Tīrsena, Andželo Badalamenti, Džona Viljamsa, kā arī Johana Sebastiāna Baha, Ferenca Lista un Sergeja Prokofjeva kompozīcijas īpaši šai programmai izveidotās transkripcijās vijolei, čellam un klavierēm. Mūziku papildinās mākslinieka Jāņa Romanovska video projekcijas.
Māsu Balanas un pianista Andreja Osokina radošā sadarbība aizsākās jau viņu studiju laikā Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Kopš tā laika mūziķi kopā uzstājušies dažādos projektos un sastāvos, bet kino mūzikai veltītā programma būs līdz šim vērienīgākais trio projekts. Osokinu un Balanas vieno arī mīlestība pret latviešu laikmetīgo mūziku, viņi atklājuši pasaulei Artura Maskata, Pētera Vaska un citu latviešu komponistu daiļradi.
Kino mūzikas turneju uzsāks koncerts Mazajā Mežotnes pilī 4. oktobrī, sekos uzstāšanās 5. oktobrī Rūmenes muižas jaunajā koncertzālē – kultūras un svinību telpā Kūts, 6. oktobrī Kultūras pilī Ziemeļblāzma, 11. oktobrī Ventspils koncertzālē Latvija, 12. oktobrī Ogres novada Kultūras centrā. Sarunājos ar māsām, viņām vēl tikai pošoties uz dzimteni.
Kādas ir jūsu attiecības ar Filipa Glāsa mūziku?
Kristīne. Šī ir mūsu pirmā saskare ar Filipa Glāsa dubultkoncertu. Esmu ļoti priecīga, ka mūsu pirmatskaņojums notiks Latvijā, Cēsu koncertzālē, kur klausītāji vienmēr ir tik iedziļināti un atvērti! Glāss man ir paticis vienmēr. Kā vijolnieci mani it īpaši piesaista viņa vijoļkoncerti, un arī solo skaņdarbi ir ļoti tuvi. Glāsa ekspresīvais minimālisms bieži vien dod iespēju klausītājam nokļūt gandrīz kā transa stāvoklī. Nesen, ierakstot viņa solo skaņdarbu vijolei, man pašai pēkšņi likās, ka vairs nespēlēju vijoli, bet esmu ārpus sevis un it kā sapnī noskatos, kā vijole pati spēlē. Tā bija gandrīz kā meditācija! Ar pašu meistaru diemžēl vēl neesam sazinājušās.
Arī Stīva Reiha, Džona Keidža un Džona Adamsa mūzika man ir tuva, Londonā un Berlīnē šos komponistus atskaņo bieži un ir iespēja tos klausīties koncertos. Ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Robertu Šerveniku sadarbosimies pirmo reizi. Tā kā esam puslietuvietes, šis koncerts mums būs vēl īpašāks. Diemžēl lietuviski nerunājam. Cerēsim, ka mēģinājumos sapratīsim diriģentu arī lietuviski.
Margarita. Filipa Glāsa mūziku atskaņošu pirmo reizi. Biju ar to iepazinusies, klausoties viņa vijoļkoncertus, tomēr dubultkoncertu atklāju tikai nesen. Gaidāmais koncerts festivālā Čello Cēsis man sagādās īpašu prieku, jo Cēsu koncertzālē atmosfēra vienmēr ir pozitīva un publika ļoti atsaucīga un sirsnīga.
Glāsa dubultkoncerts tika radīts kā mūzika baletam Pēdējais gulbis. Vai jūs gribētu to interpretēt kopā ar deju?
Šis dubultkoncerts pats par sevi ir ļoti vizuāls. Es jau spēlējot redzu ainas, cik meistarīgi viņš savij kopā abas vijoles un čella partijas. Katra daļa ir ļoti kontrastējoša rakstura ziņā, tur tiek izdzīvotas dziļas emocijas, pārdzīvojumi, prieks, saticība starp dejotājiem un arī konflikts. Būtu ļoti interesanti sadarboties ar dejotājiem. Konkrētu plānu Glāsa dubultkoncerta atskaņošanai nākotnē mums gan vēl nav.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 11. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!