Opera skan vācu valodā, šis ir apjomīgs darbs divos cēlienos un desmit ainās. Izrāde ar starpbrīdi ilgst trīs ar pusi stundas. Libretu komponiste ir rakstījusi pati, šajā procesā piedalījusies arī Kerstina Šislere-Baha. Unsuka Čina ir viena no mūsdienu ievērojamākajām komponistēm. Viņa ir dzimusi Seulā, tur sākusi mūzikas studijas, kuras 1985.–1988. gadā turpināja Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie profesora Ģerģa Ligeti. Kopš 80. gadu beigām māksliniece dzīvo Berlīnē.
Unsukas Činas mūziku atskaņo labākie simfoniskie orķestri pasaulē, viņa ir daudzu prestižu balvu laureāte. Mēness tumšā puse ir autores otrā opera. Pirmā – Alise Brīnumzemē – tika pirmatskaņota 2007. gadā Bavārijas Valsts operā Minhenē diriģenta Kenta Nagano vadībā.
Mēness tumšās puses sižetu ir iedvesmojusi kvantu fizikas pioniera, Nobela prēmijas ieguvēja Volfganga Pauli (1900–1958) dzīve un darbs, kā arī viņa saikne ar psihiatru un psihoanalītiķi Karlu Gustavu Jungu (1875–1961) – šīs attiecības atgādina Fausta un Mefistofeļa paktu. Librets atspoguļo komponistes interesi par fiziku un kosmoloģiju.
Operas Mēness tumšā puse galvenie varoņi – doktors Kīrons (baritons Tomass Lēmans; priekšplānā) un dvēseļu dziednieks Astarots (baritons Bo Skovhuss). Foto – Bernds Ūligs
Operas galvenais varonis ir doktors Kīrons – izcils zinātnieks, kuru kolēģi ciena un apskauž, bet arī baidās no viņa. Kīrons mēdz būt rupjš un neiecietīgs pret apkārtējiem. Ik nakti viņu vajā trīs sapņu tēli – Gaismas radījums, Anima un Gaišā meitene –, kā arī noslēpumaini skaitļi un mistiski simboli. Tie Kīronam sagādā nepanesami intensīvas sajūtas, un komunikācijā ar šiem tēliem viņš gūst savas zinātniskās vīzijas, kas ir viņa panākumu pamatā. Kīronam ir dubultdzīve – dienā viņš ir augsti cienīts intelektuālis, bet naktī iegrimst tumsas pasaulē, izmisīgi meklējot cilvēcisko laimi. Zinātnieka paškontrole zūd, un Kīrons vēlas, lai viņa sapņus analizētu dvēseļu dziednieks Astarots. Ar viņu noslēgtais līgums izraisa fatālas sekas.
Mēness tumšā puse ir viena no retajām operām, kurā nav mīlestības, kaut gan varoņu vidū ir Kīrona bijusī mīļākā Miriela. Priekšplānā ir zinātnieka intelektuālie un eksistenciālie meklējumi un ciešanas. Galvu reibinošu sniegumu Kīrona tēlā demonstrē amerikāņu baritons Tomass Lēmans – viņa balss, aktierspēle un harisma ir šīs izrādes pulsējošā, nemierīgā sirds. Iespaidīgi spožs un biedējošs dēmoniskā ļaundara Astarota lomā ir dāņu baritons Bo Skovhuss. Mirielu emocionāli dzied austrāliešu soprāns Šavona Stega. Kīrona sapņu tēlus iemieso angļu tenors Endrū Dikinsons, korejiešu kontrtenors Kangmins Džastins Kims un korejiešu soprāns Narea Sona.
Skats no operas Mēness tumšā puse pirmiestudējuma. Foto – Bernds Ūligs
Izrādē ir iesaistīts liels solistu ansamblis un koris. Diriģents Kents Nagano ļauj sajust Unsukas Činas vērienīgās un krāšņās skaņu pasaules dinamismu un enerģiju. Savā mūzikā viņa uzbur cilvēka traģēdiju. "Šis nav stāsts par to, ka viens cilvēks pamet otru. Sižeta centrā ir situācija, kurā cilvēku pamet viņa redzējums, dvēsele un ideāli – viss, kas viņu padara par cilvēku," skaidro Unsuka Čina. Teātra apvienība Dead Centre ir radījusi vizuāli iedarbīgu multimediālu iestudējumu, kurā specefekti neaizēno, bet akcentē galvenā varoņa sarežģītās prāta spēles.
Opera Mēness tumšā puse Hamburgā skanēs arī 27. un 31. maijā, kā arī 5. jūnijā.
Informācija: staatsoper-hamburg.de