Gals un sākums
Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls veidojies uz tā rīkotāja VAK Latvija radošā spēka, a cappella un vokāli simfoniskās mūzikas pamatiem, taču 23 gados festivāls ir attīstījies, krietni paplašinot sākotnējās robežas. Festivāla atklāšanas koncertā Eņģeļi un dēmoni kora nebūs. Tā vietā Rīgas Domā 18. augustā plkst. 19 muzicēs viena no spožākajām latviešu mūzikas zvaigznēm pasaulē – Iveta Apkalna. Viņas solokoncertā skanēs Dmitrija Šostakoviča, Olivjē Mesiāna un Ferenca Lista ērģeļmūzika. "Koncertā būs darbi, kas vēsta par dēmonisko lēdiju Makbetu no Dmitrija Šostakoviča operas, eņģeļiem, kas uzceļ katedrāli (Olivjē Mesiāna darbā Mūžīgās baznīcas parādīšanās) un Ferenca Lista mūzika, kas spilgti ataino to, kā viņā visu dzīvi iekšēji cīnījušies laicīgie un garīgie spēki," Iveta Apkalna stāsta par izvēlēto programmu. Tas, ka festivāla atklāšana nodota viņas rokās, nav nejaušība: koris Latvija ar ērģelnieci veiksmīgi sadarbojies koncertā Hamburgā Elbas filharmonijā, kā arī kopā uzstājoties Jaunbrandenburgas festivālā 2019. gadā.
Savukārt festivāla noslēguma koncertā Rīgas Domā 5. septembrī izskanēs ievērojamā vācu romantisma komponista Johannesa Brāmsa vērienīgais Vācu rekviēms. Atskaņojumā kopā ar VAK Latvija muzicēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga, solisti Elīna Šimkus un Rihards Millers.
Ļoti īpašs koncerts
"Šis ir koncerts, ko es īpaši gaidu," Māris Sirmais saka par programmu, kas tapusi ievērojamā gruzīnu komponista Gijas Kančeli piemiņai. Abu meistaru radošie ceļi krustojušies jau vairākkārt, abu starpā bija izveidojusies dombiedrība un draudzība. Bet par Rīgas Domā 20. augustā (plkst. 20) gaidāmo veltījumkoncertu Mārim Sirmajam ir īpašs stāsts.
"Tā bija nerakstīta tradīcija – Kančeli man vienmēr zvanīja gada pēdējā dienā, un vienmēr sagadījās tā, ka viņš piezvanīja tieši tad, kad es biju pie mammas kapos, jo viņa ir mirusi 31. decembrī. Bet, kad es pēdējo reizi, pagājušajā gadā, viesojos Gruzijā, es neko īsti nezināju par Giju pēdējā laikā. Kad no savas viesnīcas gāju uz Mūzikas akadēmiju, kur pasniedzu meistarklases un vadīju valsts eksāmenu žūriju, man bija sajūta, sirds balss, ka jāpiezvana Gijam. Piezvanīju. Atbildēja viņa sieva: Gija būšot ļoti priecīgs ar mani parunāties. Viņš pats teica: zini, Māri, man liekas, ka šīs ir manas pēdējās dienas, un es ļoti gribētu, lai tu atnāktu pie manis ciemos.
Gija jutās slikti, bet runāja ļoti skaidri, saprotami: viņam jau sen bijis jābūt citā saulē, bet, pateicoties ļoti labiem ārstiem un radiniekiem, viņš guļ mājās, pieslēgts sistēmām. Piepeši viņš noņēma vadus nost, uzpīpēja un jautāja: vai esi redzējis kādu, kurš guļ, pieslēgts sistēmām, bet turpina smēķēt?! Pēc tam viņš piecēlās, neļāva palīdzēt, apsēdās pie rakstāmgalda un teica: es gribu, lai tu noklausies manu pēdējo skaņdarbu."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 17. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!