Štutgartes balets ir viena no ietekmīgākajām baleta trupām pasaulē. Tā slavas uzplaukums sākās pagājušā gadsimta 60.gados, kad trupā sāka strādāt horeogrāfs Džons Kranko. Kopš tā laika trupa ir pasaules baleta ainas priekšplānā. Paralēli iestudētajām izrādēm Džons Kranko iedrošināja arī trupas dejotājus izmēģināt roku horeogrāfijā. Tā dzima divi no mūsdienās ļoti labi zināmiem horeogrāfiem – Jirži Kilians un Džons Noimaijers. Viens no Latvijā pazīstamiem Štutgartes baleta štata horeogarāfiem ir argentīnietis Demiss Volpi, kurš Latvijas Nacionālā baleta trupai iestudējis darbu Elēģija ar Pētera Vaska mūziku.
Štutgartes baleta vadošā soliste Elisa Badenesa ir dzimusi spāņu pilsētā Valensijā, kur sākusi apgūt baleta mākslu. 2008. gadā Lozannas baleta konkursā viņa ieguva stipendiju studijām Karaliskajā Baleta skolā Londonā, kuru absolvēja gadu vēlāk. Pēc tam Amerikas Jauniešu Grand Prix konkursā viņa ieguva zelta medaļu un balvu kā labākā Eiropas dejotāja, bet 2011.gadā Toronto Ērika Brūna konkursā jau kopā ar savu partneri Danielu Kamargo izcīnija publikas simpātiju balvu. Toreiz viens no viņu dejotajiem numuriem bija Demisa Volpi Mazie monstri, kas tika radīts īpaši šim konkursam un kuru redzēsim arī Jūrmalā. Štutgartes baleta trupai viņa pievienojās 2009./2010. gada sezonā un jau 2013. gadā kļuva par tās vadošo solisti.
Pāris no Štutgartes baleta Jūrmalā dejos jau pieminēto Demisa Volpi horeogrāfiju Mazie monstri. Tas ir mīlas stāsts, kura pamats rodams trīs Elvisa Preslija dziesmu vārdos un emocionālajās noskaņās. Duets izgaismo divu dvēseļu sarežģīto iekšējo dzīvi laikā, kad tās meklē viena otru. Britu baleta kritiķe un pētniece Kristīna de Lukas raksta: "Klusi intensīvā horeogrāfija iemieso tikšanos un šķiršanos trīs ļoti īsās ainās. Darbs pēta miera, tuvuma un lēnuma iespējas, lai attēlotu intimitāti un dziļas jūtas. Maigums un klusināts rūgtums, kas dzimst no kustības, sakrīt ar Preslija balss melanholisko siltumu."
Savukārt otrs viņu izpildītais numurs būs Daniela Obēra Grand Pas Classique, kura horeogrāfs ir krievu baletmeistars un horeogrāfs Viktors Gzovskis. Grand Pas Classique ar Daniela Obēra mūziku no 1852. gadā tapušās operas Marko Spada tika radīts 1949. gadā Parīzē īpaši Ivetei Šovirē un Vladimiram Skuratovam. Horeogrāfija kļuva par klasiku, un to turpina dejot daudzi nākamo paaudžu dejotāji. Duetu mēdz dēvēt par veltījumu klasiskajai dejai, tas ir eksluzīvas virtuozitātes meistardarbs, kas iemiesots klasiskās formas atturībā un normu precizitātē.
Vairāk par festivālu lasāms Dzintaru koncertzāles mājaslapā.