Klausītāju pilnā Dzintaru koncertzālē pagājušajā piektdienā, 22. augustā, notika īpašs, simbolisks koncerts – Latvijā pirmoreiz viesojās uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izveidotais Ukrainas Brīvības orķestris/Ukrainian Freedom Orchestra ar tā dibinātāju ukraiņu izcelsmes kanādiešu diriģenti Keriju Linnu Vilsoni un amerikāņu soprānu Reičelu Vilisu-Serensenu.
Ceturtā turneja
Ukrainas Brīvības orķestris tika izveidots 2022. gadā kā drosmīga muzikāla un pilsoniska iniciatīva, atbildot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šī kolektīva mērķis ir apliecināt Ukrainas kultūras identitāti un ar mākslas spēku cīnīties par Ukrainas suverenitāti, par brīvu un demokrātisku pasauli. Kolektīvs apvieno ukraiņu mūziķus gan no pašas Ukrainas, gan no ievērojamiem Eiropas un ASV orķestriem – no Ņujorkas Metropoles operas, Bavārijas Valsts operas, Polijas Nacionālās operas un citiem pasaules klases kolektīviem. Ukrainas Brīvības orķestris un Kerija Linna Vilsone ik vasaru dodas turnejā un uzstājas Eiropas un Ziemeļamerikas labākajās koncertzālēs. Šī orķestra turneja ir jau ceturtā kolektīva vēsturē.
Šovasar Ukrainas Brīvības orķestris pirmo reizi uzrunāja klausītājus Latvijā, Lietuvā un Džordžes Enesku festivālā Rumānijā un jau atkārtoti atgriezās Lucernā, Amsterdamā, Varšavā un Londonā. Mums šī bija pirmā iespēja klātienē dzirdēt Reičelas Vilisas-Serensenas liriski dramatisko balsi. Savukārt diriģente Kerija Linna Vilsone jau divreiz ir viesojusies Rīgā, diriģējot izrādes Latvijas Nacionālajā operā (2020. gada janvārī – Džakomo Pučīni Bohēmu, 2022. gada februārī neilgi pirms kara sākuma – Pētera Čaikovska Pīķa dāmu un Pučīni Tosku).
Mīlestības gaisma
Koncertu Jūrmalā atklāja ukraiņu komponista Maksima Kolomijeca svīta no operas Hersonas mātes, ko viņam pasūtījusi Ņujorkas Metropoles opera un Polijas Nacionālā opera. Komponists, par kuru Latvijā varbūt pat neesam dzirdējuši, ir labi zināms Eiropas laikmetīgās mūzikas festivālu publikai, it īpaši Vācijā. Viņš ir ne tikai viens no redzamākajiem ukraiņu vidējās paaudzes komponistiem, bet arī izcils obojists, Kijivas simfoniskā orķestra solo obojists un laikmetīgās mūzikas ansambļa Ukho mūziķis, baroka un mūsdienu mūzikas ansambļu dibinātājs. Viņa opusu atskaņotāju vidū ir Vīnes simfoniskais orķestris, Ensemble Modern, kvarteti Arditti un Amaryllis, ansamblis MusikFabrik, Neue Vocalsolisten Stuttgart u. c.
Maksims Kolomijecs ir zināms arī kā elektroniskās mūzikas opusu autors ar pseidonīmu Inner Licht. Viņa darbu sarakstā ir jau divas operas. Topošās operas Hersonas mātes pamatā ir patiess stāsts par trim drosmīgām, pašaizliedzīgām sievietēm, kuras atgūst savus bērnus, kuri tika nolaupīti pilsētas okupācijas laikā. Pasaules pirmizrāde plānota 2026. gada oktobrī Polijas Nacionālajā operā Varšavā, un 2027./2028. gada sezonā opera būs dzirdama Ņujorkā. Orķestra svīta tapusi vēl pirms operas pabeigšanas, un tās interpretācija diriģentes Kerijas Linnas Vilsones vadībā leģitimizēja svītas tiesības uz patstāvīga simfoniska skaņdarba dzīvi, jo šī ir orķestrālām krāsām bagāta un emocionāli piepildīta mūzika. Svītas dramaturģiskajā attīstībā kinematogrāfiski spilgti skaņās atainotās kara briesmas un vide, kurā katram solim ir dzīvības cena, atkāpjas mīlestības, cilvēcības, gaismas un cerību priekšā. To apliecina skaistā, smeldzīgi gaišā šūpuļdziesmas melodija, kura caurvij trīsdaļīgo svītu un kuras intonatīvais kodols, šķiet, smelts no ukraiņu tautas mūzikas avota. Šī mūzika arī bez vārdiem un informatīvās konkrētības pasaka ļoti daudz. Tā uzrunā, radot līdzpārdzīvojumu, un tas ir vissvarīgākais.
Kā drošs kapteinis Kerija Linna Vilsone vadīja orķestri, Riharda Vāgnera mūzikas simfoniski krāšņajā, šķietami nebeidzamajā viļņojumā atskaņojot prelūdiju un Izoldes mīlasnāvi no operas Tristans un Izolde. Šajā skatā Reičelas Vilisas-Serensenas emocionāli nospriegotais dziedājums un maksimālā pašatdeve visā pilnībā iemiesoja Izoldes ekstātisko nomiršanu mīlestībā. Viņas soprāna vokālais plašums un spēks, emocionālā jauda, jūtīgums un tembrālās nianses saplūda ar bangojošās jūras stihiju orķestrī, un tā bija robeža, kur mīlestībā dzīvais saplūst ar mūžīgo, galīgais ar bezgalīgo. Savukārt orķestra prelūdija ar slaveno Tristana akordu virknējumu, kas jau pašā operas sākumā principiāli nojauc tonalitātes robežas un ierasto kārtību, pārliecinoši sagatavoja vidi Izoldes monologam.
Līderes spēks
Vācu mūzikas klasiķa Ludviga van Bēthovena Piektā simfonija, kuras zīmīgos likteņa klauvējienus atpazīst ikviens, turnejas programmā iekļauta kā spēcīgs izturības un cerības simbols Ukrainas un visas Rietumu pasaules liktenim tik izšķirošā brīdī. Šī tik ļoti pazīstamā simfonija Kerijas Linnas Vilsones un Ukrainas Brīvības orķestra lasījumā izskanēja ar jaunu, aktualizētu jaudu. Tas rādīja, cik būtiska līdzās precīzai, perfekti koordinētai un niansētai saspēlei ir pašu izpildītāju emocionālā, personiskā motivācija. Formālā ziņā tā it kā neko nedod, taču nosaka visu! Tas, kam ar neatslābstošu uzmanību sekojām līdzi Dzintaros, bija īsta, neatlaidīga cīņa, kas risinājās ar mainīgu spēku samēru, atkāpēm, miera oāzēm, brīdinājuma zīmēm un atkal jaunu spēka pieplūdumu simfonijas četru daļu ciklā, līdz vainagojās ar pārliecinošu un priekpilnu uzvaru do mažorā.
Diriģente Kerija Linna Vilsone, kura visu koncerta programmu diriģēja no galvas, bija šīs grodās Bēthovena partitūras vēriena īstena valdniece. Līdere ar staltu stāju, mērķtiecīgiem žestiem un stingru pārliecību. Līdere, kurai ir spēks rokās un karsta sirds krūtīs. Diriģēšana no galvas viņai nav meistartriks publikas pārsteigšanai. Tiešais, nepastarpinātais kontakts ar orķestri sniedz radošo brīvību, atraisa emocionalitāti, iedvesmo un ved visus līdzi.
Kerija Linna Vilsone un Ukrainas Brīvības orķestris, uzstājoties Eiropas citadelēs, uzsver brīvības un demokrātijas nozīmi. Dzintaru koncertzālē diriģente vērsās pie klausītājiem ar vārdiem: "Slava Ukrainai!" Latviešu valodā viņa atgādināja, ka Ukrainas cīņa ir arī visas Eiropas cīņa par brīvību un demokrātiju. Arī to viņa darīja, nelasot latvisko tekstu no lapiņas.
Koncerts Dzintaros notika zīmīgā laikā – Ukrainas Neatkarības dienas (24. augusts) un Baltijas ceļa gadadienas (23. augusts) priekšvakarā. Ukrainas Brīvības orķestra ceļojums noslēgsies 29. augustā Londonā. Līdztekus darbiem, kurus tikko klausījāmies Jūrmalā, šīs turnejas repertuārā ir iekļautas arī Riharda Štrausa Četras pēdējās dziesmas, Riharda Vāgnera operas Tanheizers uvertīra, Antonīna Dvoržāka Astotā simfonija, ukraiņu komponistes Viktorijas Poļevas opuss Buča. Lacrimosa un Makša Bruha Pirmais vijoļkoncerts ar solisti Aleksandru Konunovu no Moldovas.