Latvijas Nacionālās operas orķestra galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā Liepājas Simfoniskais orķestris atskaņoja juteklisko Morisa Ravela Spāņu rapsodiju un orientāli tvīksmīgo Nikolaja Rimska-Korsakova Šeherezādi. Savukārt spožā pianiste Agnese Egliņa iededza džeza kaisli ar pasaulslaveno Džordža Gēršvina Rapsodiju blūza stilā.
Viens no Amerikas slavenākajiem un pieprasītākajiem komponistiem Džordžs Gēršvins Rapsodiju blūza stilā sarakstīja 1924. gadā, un tas ir skaņdarbs, kas komponistu savulaik iecēla jauno talantu zvaigznājā, no kura turpinājās aizvien veiksmīgāka un spožāka muzikālā karjera. Ietekmes no klasiskās un džeza mūzikas šajā darbā mijas un spoguļojas raibā, kontrastējošā un dinamiskā tēmu virpulī. Gēršvina Rapsodiju pēc pirmatskaņojuma novērtēja pat tie kritiķi, kuri uz džeza mūziku raudzījās vīpsnājoši. Gēršvins bija izdarījis kaut ko nebijušu – viņš bija savienojis džezu un klasisko mūziku vienā skaņdarbā, vienā brīnumainā ķīmiskā savienojumā. Gēršvins pavēra ceļu džezam uz koncertzālēm. Desmit gadu laikā kopš Rapsodijas blūza stilā sarakstīšanas Gēršvins saņēma ceturtdaļmiljonu dolāru tikai par šī darba atskaņojumiem, ierakstiem un īres maksājumiem.
Pianiste Agnese Egliņa tikšanos ar Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķiem un diriģentu Mārtiņu Ozoliņu bija gaidījusi ar nepacietību: "Gēršvina Rapsodija blūza stilā ir viens no man mīļākajiem opusiem. Tā ir mūzika, kas ir dzīvespriecīga, vitāla un enerģiska. Un tie ir īsti svētki, kad to izdodas atskaņot ar brīnišķīgiem mūziķiem izcilā koncertzālē!"