Latvijā vēl nepieredzētajā multimediālajā koncertšovā Gadalaiki muzicēs pianists Vestards Šimkus solo, atskaņojot Pētera Vaska mūža klavierdarbu ciklu Gadalaiki, savukārt vijolniece Darja Smirnova un Liepājas Kamerorķestris atskaņos itāļu baroka meistara Antonio Vivaldi populāro vijoļkoncertu ciklu Gadalaiki. Mūziku papildinās iespaidīgs Latvijas vadošo mākslinieku radīts gaismu un video šovs – Pētera Vaska opusu interpretācija norisināsies Mārtiņa Feldmaņa veidotā gaismu vidē, savukārt Antonio Vivaldi izteikti ilustratīvos, spilgti tēlaino mūziku papildinās vizuāli iespaidīgs trīsdimensiju ceļojums cauri gadalaikiem, kuru veidojuši Latvijas izcilākie videomākslinieki – Artis Dzērve, Mīnus Astoņi (Andris Vētra), Ineta Sipunova un Vikijs (Viktors Keino). Viņi katrs savam gadalaikam sagatavojuši īpašu video performanci mijiedarbībā ar slaveno mūziku.
"Priecājos, ka atkal drīkstu aicināt ikvienu interesentu uz publiskiem koncertiem šī gada pavasarī un vasarā! Šis būs viens no maniem visvērienīgākajiem šī gada uzstāšanās brīžiem Latvijā," saka pianists Vestards Šimkus. "Viss ir noorganizēts ļoti augstā līmenī. Man ir liels prieks atgriezties akustiski brīnišķīgajā Liepājas koncertzālē un uz lieliskā augstākās klases koncertflīģela spēlēt Liepājas klausītājiem man tik ļoti iemīļotos Pētera Vaska Gadalaikus. Mana priekšnesuma laikā nekādu "bildīšu" nebūs. Ar izcilo gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani esmu sadarbojies jau vairākkārt. Esam kopā apbraukājuši visu Latviju ar manu koncertizrādi Novecento, kurā es spēlēju savu mūziku un aktieris Kristaps Ķeselis lasīja Alesandro Bariko stāstu par pianistu, kura mūžs noritējis uz kuģa. Mārtiņu pazīstu kā ļoti talantīgu, ar izcilu gaumi un meistarību apveltītu mākslinieku, kurš veidojis apgaismojumu daudzos manos koncertos. Viņa spēja just smalkas gradīcijas tik klusinātā un niansētā jomā kā klaviermūzika, ir apbrīnojama. Viņš šo mūziku spēj adekvāti iztulkot gaismās."
Pētera Vaska teju 30 gadu garumā radītais klavierdarbu cikls Gadalaiki aizsākās 1980. gadā ar Balto ainavu – tā laika Baltijas komponistu minimālisma garā radītu meditāciju, kur izmantotas tikai dažas skaņas. 1981. gadā komponists radīja jau krietni izvērstāku, dramatiski aktīvu skaņdarbu Rudens klaviermūzika, 1995. gadā sekoja dabas skaņu ainava Pavasara klaviermūzika, bet darbu ar nosaukumu Vasara Vasks uzrakstīja 2009. gadā, veltot to tieši Vestardam Šimkum, kurš bija šī opusa pirmatskaņotājs.
Vestards Šimkus atklāj, ka viņa attiecības ar Pētera Vaska mūziku sākušās jau senā pagātnē, kad bērnībā vēl tikko sācis "klimperēt" klavieres un ierakstīt savas pirmās improvizācijas. Reiz Dārziņskolā viņš tās parādījis Pēterim Vaskam, kurš turpmāk palīdzējis ar padomiem kompozīcijā. "Astoņu gadu vecumā biju koncertā Lielajā ģildē, kur orķestris Rīgas kamermūziķi Normunda Šnē vadībā atskaņoja Vaska Cantabile stīgām. Atceros to kā šodien, es sēdēju pirmajā rindā tieši pa vidu. Es klausījos un sajutu, ka šajā mūzikā intonatīvi un noskaņas ziņā ir kaut kas ārkārtīgi tuvs improvizācijām, kuras mājās savā nodabā esmu spēlējis. Sajutu tiešu un personisku radošo saikni ar šo diženo latviešu komponistu. Jutos laimīgs par iespēju būt viņa tuvumā un rādīt viņam savus darbus." Par to, kā Vestarda Šimkus repertuārā ienāca cikls Gadalaiki, pianists stāsta: "Biju ļoti priecīgs, ka kādā dienā Pēteris Vasks apjautājās, vai es nevēlos apskatīties viņa Pavasara mūzikas notis. Biju šo skaņdarbu dzirdējis jau iepriekš. Pianistiskā vēriena ziņā šis 20 minūšu garais darbs ir varbūt pat visiespaidīgākais darbs visā latviešu mūsdienu klaviermūzikā. Tur ir ko izspēlēties pa visu klaviatūru, izdzīvojot visu Latvijas vētraino, nepastāvīgo pavasari. Viņa mūzikā ir neviltotā emocionālā degsme, tas ir paša pavasara atnākšanas iemiesojums. Tā nu sāku to spēlēt. Gatavojot jau visu Pētera Vaska Gadalaiku ciklu, kura koncertieraksts tika iemūžināts CD, sagaidīju cikla pēdējo jaundarbu Zaļā ainava – vasaras ainojumu, ko viņš veltīja man. Nekad neaizmirsīšu, kā satikāmies kādā Vecrīgas kafejnīcā, viņš atvēra nošu rokrakstu, un, klusītēm dungodams, brīžiem gaisā, brīžiem pa galdu, brīžiem gaisā un klusītēm dungodams, "izspēlēja" man priekšā šo skaņdarbu. Tā bija vērtīgākā pianisma meistarklase, kurā man nācies būt."
Divkārtējais Latvijas teātru Spēlmaņu nakts balvas laureāts (kategorijā Gada gaismu mākslinieks) Mārtiņš Feldmanis atzīstas, ka Gadalaiki ir viņa mīļākais Pētera Vaska skaņdarbu cikls. Mākslinieks saka: "Es vēlos gaismu partitūru šim skaņdarbam veidot pēc savām asociācijām par Pēteri Vasku – gan atturīgi askētisku, gan silti sirsnīgu, gan gaiši skumīgu, gan pārdomu pilnu. No vēsi baltas ziemas līdz zaļganajai pavasara lapu migliņai, vasaras tveicei, rudens dažādībai un atkal ziemas vēsajām skumjām."
Savukārt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece Darja Smirnova, kura būs soliste Antonio Vivaldi slaveno četru vijolkoncertu cikla Gadalaiki atskaņojumā, priecājas par pirms koncerta Feisbukā saņemtajiem četru mākslinieku videomākslas fragmentiem. "Ļoti skaisti! Bet pagaidām man vēl nav ne jausmas, kā tas viss mijiedarbosies ar mūzikas ritmu un mūsu spēli. Tas līdz pēdējam brīdim būs noslēpums, bet, manuprāt – tas ir ļoti interesants, aizraujošs noslēpums. Arī es būšu šīs vizuālās pasaules sastāvdaļa, pat speciāli pirku kleitu, lai tā nebūtu melna, kādās parasti spēlējam orķestrī." saka Darja Smirnova. Viņa cer, ka radīsies iespējas šo multimediālo šovu parādīt klausītājiem un skatītājiem arī citur Latvijā.
Koncertšovu Gadalaiki rīko SIA "Reku". Ņemot vērā, ka konceršovam bija jānotiek jau 2020. gada martā, taču pandēmijas dēļ tas vairākkārt ticis pārcelts, uz koncertu 1. jūlijā aicināti visi biļešu īpašnieki, uzrādot biļetes, kas iegādātas uz jebkuru no koncerta iecerētajiem datumiem.