Latvijā vai katrai grupai, kas vecāka par 20 gadiem, koncertu reklāmas nolūkos pierasts kabināt klāt vārdu "leģendārs". Tomēr būtu grūti atrast citu pašmāju grupu, kurai šis vārds piestāvētu vairāk nekā Aurorai. Nedaudzās grupas ierakstītās dziesmas joprojām ir populāras dažādu paaudžu vidū, kaut nav izdots neviens albums, tik vien kā dažas dziesmas iekļautas izlasēs (Ienāc ausīs LP, Zilās govs izlasīte MC, Jaunais vilnis, 80-tie CD) un ieraksti klejo internetā. Dīdžejiem pat Prāta vētru nelūdz uzlikt tik bieži kā Auroru.
Klausoties dziesmas Sadauzītais bundzinieks, Fetišists, Barjera un Grūtas dejas ritmā, ir skaidrs – tās nebūt nešķiet novecojušas, kaut ierakstītas pirms plus/mīnus ceturtdaļgadsimta. "Cilvēkiem, kuri dzīvoja tajā laikā, šie teksti bija kā, es atvainojos, ar žileti pa olām – pietiekami sociāli asi, brīžiem emocionāli agresīvi –, jo tādus vārdus no skatuves tajos gados neviens neteica. Jumprava dziedāja par rozēm, Vēlreiz un par lidmašīnām, turpretim Aurora dziedāja par… – vārdos nesauksim –, bet par visām pārējām lietām," par grupas līdera Ritvara Dižkača dziesmu tekstiem, kurus pēc gadu desmitiem, iespējams, iekļaus skolu obligātās literatūras programmās, pērn pirms Auroras atjaunošanās koncertiem teica grupas ģitārists Jānis Dubavs.
Akmens tukšā ezerā
"Es joprojām uzskatu, ka Ritvars ir fenomenāls grupas frontmens, kāda otra Latvijā nav, – ņemot vērā spēju dziedāt, harismu un visu pārējo. Auroras statuss radās no tā, ka sakrita laiks un vieta – mēs faktiski tukšumā parādījāmies, kā kad tukšā ezerā iemet akmeni. Tolaik nebija vēl divdesmit ģitārmūzikas grupu, ar ko salīdzināt," saka Jānis. Lai arī pie sev veltītajiem slavas vārdiem nepieradušais Ritvars sarkst, tomēr sakāmo turpina pats: "Jā, tādas indie skaņas, kas bija modernāka tam laikam, nevienam nebija. Vienīgi K. Remontam un Zig zag. Bija baigā dusma, ka nav vairāk!"
80. gados, kad šeit TV un radio neko tādu nepārraidīja, Ritvars Dižkačs klausījās Bauhaus, XTC, agrīnos New Order ierakstus un visu pārējo, kas nāca no ierakstu kompānijām Factory un Rough Trade. Esot briesmīgi kritis uz nerviem, ka šeit neviens tā nespēlē, un, kaut dziedāt neesot mācējis, bijusi pārliecība, ka vajag. Lasījis Melody Maker Nacionālās bibliotēkas Mūzikas nodaļā, pats izdevis savu mūzikas žurnālu Stieple, kļūstot arī par Latvijas neformālās muzikālās preses aizsācēju.
"Tu zini, visapkārt ir tik daudz fantastiski labu lietu, ka nav ko sēdēt un gaidīt, kamēr ābols mutē iekritīs. Ir jārada pašiem," īsi pirms aizbraukšanas no Latvijas Ritvars teica intervijas Salaspils stenogramma nobeigumā žurnālā Parks 1992. gadā, kur tas pats grupas biedrs Jānis Dubavs viņu iztaujāja lielākoties par narkotikām, un Ritvars par tām zināja pārāk daudz, lai nebēgtu. Viņa bēgšanai no Latvijas un pagātnes bija zināmas paralēles ar Pink Floyd dibinātāja Sida Bereta un rakstnieka Džeroma Deivida Selindžera pazušanu pagrīdē. Ilgus gadus Latvijā bija zināms vien tas, ka Ritvars Dižkačs dzīvo un strādā kaut kur Kanādā. Ritvars arī pats nevēlējās, lai kāds par viņu šeit kaut ko zina.
Ne jā, ne nē
Lūzums notika aizpagājušā gada vasarā, kad Ritvars pēc ilgiem gadiem atlidoja uz Latviju un bija ļoti pārsteigts, ka uz sarīkoto tikšanos Salaspilī bija ieradušies daudzi tādi fani, par kuru esamību un faktu, ka viņa ierakstus šeit klausās joprojām, uzskatot tos par 80. un 90. gadu mijas klasiku, pat nebija nojautis. Uz tikšanos ieradās arī Aigars Grāvers, kurš izteica piedāvājumu savam senajam draugam un daudzu labāko grupas Jumprava dziesmu tekstu autoram uzspēlēt ar Auroru plānotajos Jumpravas jubilejas turnejas koncertos. Ritvars neatbildēja ne jā, ne nē, un neviens neticēja, ka tas notiks.
Joprojām aktīvo mūzikas klausītāju vidū ir gaužām maz tādu, kuri tolaik grupu redzējuši dzīvajā, un tie daži, kuri ir redzējuši, zina, ka tik labi kā pagājušā gada rudenī notikušajos koncertos Aurora nekad nav skanējusi. Tā domā arī pati grupa, kuras dalībnieki, tāpat kā visi fani, ilgajos Auroras prombūtnes gados šādu atgriešanos nemaz negaidīja. Arī pārējie grupas dibinātāji – ģitārists Svens Himlers un bundzinieks Edgars Beinārs – kopš 90. gadu sākuma nedzīvo Latvijā. Aigars Krēsla no Jumpravas pagājušās vasaras sākumā teica, ka nekādas Auroras šajos Jumpravas koncertos tomēr nebūs, liekot izgaist pēdējām cerībām kaut ko tādu sagaidīt, jo daudzi jau bija sacerējušies, ka tie varētu izvērsties par īstiem superkoncertiem. Tikai pēdējā brīdī, jau rudenī, atkal sāka klīst baumas, līdz tās apstiprināja viens no 1. rokkafejnīcas īpašniekiem Raivo Mediņš, kurš paziņoja par tur gaidāmo Auroras koncertu. Sekoja ziņa par Auroras piedalīšanos abos Jumpravas koncertos klubā Palladium Rīga. Vēl notika viens mazs, īpaši neizreklamēts bezmaksas koncerts pārpildītā krogā Aptieka un papildkoncerts Rokkafejnīcā, jo visiem gribētājiem redzēt Auroru nepietika vietas un daudzi vēlējās grupu skatīt vēlreiz – kas zina, varbūt pēdējo reizi, jo nez vai Ritvars tik drīz atkal mēros to gaisa gabalu no Kanādas, kur viņš ikdienā nodarbojas ar telpu apgleznošanu. Viņa darbs tur esot pietiekami pieprasīts, un ieturēt ilgu pauzi nozīmētu izkrist no aprites, zaudēt izdevīgus piedāvājumus, beigu beigās, iespējams, iekrist parādu jūgā un pazaudēt vairāk nekā pirms 20 gadiem ar grūtībām iegūto stabilitāti.
Lejiet visu, ko var
Kā jau tas mēdz gadīties, iedod velnam mazo pirkstiņu, un viņš paņems visu roku – Aurora ir atgriezusies jau šovasar. Būs vairāki koncerti, jo mēnesi neizspēlēties pēc pilnas programmas savā koncertsērijā, kas, izziņojot Nabaklab koncertu, nodēvēta par "tiešām pēdējo", būtu grēks. Gan pašu, gan publikas priekšā.
Šoreiz pat atbraukšot grupas dibinātāji Svens Himlers un Edgars Beinārs. Tāpat kā pērn, no vecās gvardes būs basģitārists Rūdolfs Kokins. Jaunie papildspēki – Olafs Štrodahs (ģitāra) un Andris LeišavnieksŠtālmanis (bungas).
Kaut pērn Jānis Dubavs teica, ka neliels Auroras deficīts ir labāks nekā tās pārpalikums un no tā, ja fiziski būs pieejams disks, nemainīsies cilvēku vēlme šīs dziesmas dzirdēt, ir ieplānots šogad beidzot izdot Auroras dziesmas vinila platē. Ar no jauna tapušiem ierakstiem, jo līdz šim pieejamie ir pārāk atšķirīgā kvalitātē un katrs izklausoties kā pavisam cita grupa. Ritvars Dižkačs pieļauj, ka iespējamas arī jaunas dziesmas – viņš joprojām Kanādā nodarbojas ar mūzikas radīšanu savās mājās. 2005. gadā kaut ko jaunu kopā ar viņu mēģināja ierakstīt Juris Tipa no grupām Depo un Pasaules gaisma – viens no XX gadsimta sākuma jaunā rokmūzikas viļņa aktīvistiem. Toreiz neko pabeigt gan neesot izdevies.
Pērn, kad iznāca jaunais Jumpravas albums, kurā kā vairāku dziesmu tekstu autors norādīts Ritvars Dižkačs, daudzi sapriecājās, ka viņš atsācis rakstīt tekstus, bet tās tomēr izrādījās vecās, vēl 80. gadu beigās radušās, bet tolaik neierakstītās dziesmas. Ritvars atzīst, ka sacerēt tekstus latviešu valodā, dzīvojot ārpus Latvijas, esot pagrūti. Jokojot piebilst, ka viņam nebūtu nekas pretī padzīvot šeit ilgāk. Bet vai mēs gribētu atkal un atkal dzirdēt Auroru, kas ik nedēļu koncertētu kādā no nedaudzajiem Latvijas klubiem? Labāk, lai tas paliek ekskluzīvi un laiku pa laikam. Jo Ritvars vairs nav gluži tas pats cilvēks, kurš dziesmā Mazliet saules reiz rakstīja un dziedāja: "Ejot cauri ziedu laukam/ Tur pļavas galā līķu kaudze trūd/ Ne gluži simts, bet ļoti, ļoti, ļoti daudz/ Tikai pēc kurpēm ir nosakāms dzimums/ Un skatieni, protams, jau iztecējuši/ Un visiem tiem arī skaistas puķes gribējās/ (..) Lejiet, lejiet visu, ko var/ Lejiet visur, kur var/ Viss tiks izdzerts…"
Auroras koncerti
Krogā Aptieka 3.VII
Klubā Nabaklab 4.VII
Festivālā Summer Sound 11.VII
Klubā Fontaine Palace 24.VII
Cēsu pilsētas svētkos 25.VII
Festivālā Laba daba 31.VII
Mākslas centrā Noass 5.VIII
1. rokkafejnīcā 6.VIII