Koncertā klausītāji aicināti rast atbildes uz diviem jautājumiem – kā karš ietekmē mūziku un kā mūzika ietekmē karu?
Koncertprogramma Magnificat aptver un cauri laikiem izseko diversas kara tēmas atainojumus mūzikā. Jāzepa Vītola hrestomātiskajā balādē ar Ausekļa vārdiem Beverīnas dziedonis un Jēkaba Jančevska darbā O lux beata abi skaņraži aplūko 1208. gada Beverīnas kauju. J. Vītols Beverīnu aplūko Ausekļa nacionālromantiskajās vārsmās, turpretim J. Jančevskis izvēlējies tekstu latīņu valodā, kura muzikālā izpausme atgādina viduslaiku dziedājumu atveidi Karla Orfa leģendārajā kantātē Carmina Burana (1935). Jančevska dramatisma, lirikas un nemitīgu negaidītu afektu kontrastu pārbagātais darbs noteikti ir solis dziļākā attēlotās tēmas izpratnē gan saturiski, gan garīgi.
Runājot par tēmu "kā karš ietekmē mūziku", nav tālu jālūko pēc skaidras diriģenta Andra Veismaņa mākslinieciskās vīzijas. Viņa students, maģistrants Sergijs Zadorožnijs no Ukrainas uz Rīgu atvedis trīs ukraiņu baroka sakrālos koncertus – ārkārtīgi spilgtus un krāšņus anonīma autora darbus, kurus, ja tie nebūtu senukraiņu valodā, būtu grūti nošķirt no Rietumeiropas dižāko komponistu darbiem.
Pēc Trīsdesmit gadu kara, kas skāra lielu daļu vācu baroka komponista Heinriha Šica dzīves, gadu pirms savas nāves, H. Šics sacer savu gulbja dziesmu – Deutsches Magnificat, kurā par spīti lielajam komponista vecumam jūtamas jauneklīgas muzikālās ievirzes. Kara laikā viņš sacerēja pārsvarā mazāka apjoma darbus (koncertprogrammā no šī laika iekļauts In te Domine speravi).
Caur Dž. P. da Palestrinas piecām motetēm koncertprogrammā tiks apskatīts "karš par mīlestību" – tieksmes, vēlmes no vecās derības mīlas dzejoļu virknes Zālamana Augstās dziesmas, dēvēta arī par Dziesmu dziesmu.
Otrā pasaules kara laikā franču komponists Olivjē Mesiāns karagūstekņu nometnē radījis kamermūzikas meistardarbu, kura instrumentālo sastāvu toreiz noteica pieejamie mūziķi no ieslodzīto biedru vidus – Kvartetu laika galam (Quatuor pour la fin du temps). Tā piektā daļa Jēzus mūžības slavinājums (Louange à l’Éternité de Jésus), kuras tempa apzīmējums ir "bezgalīgi lēni", koncertā skanēs Klīta Gotvalda (Clytus Gottwald) pārlikumā deviņpadsmitbalsīgam jauktam korim.
Koncerta izskaņā būs dzirdams "gaismas stars ārpus kara", kā silta atmiņa no aizgājušām dienām un reizē vēlējums un slavinājums mieram – Edvarda Elgara Lux aeterna (Mūžīgā gaisma) jeb devītā variācija Nimrod no variāciju cikla Enigmas variācijas Džona Kamerona pārlikumā jauktam korim a cappella.
Laika gaitā Rīgas kamerkoris Ave Sol ir kļuvis par neatņemamu Rīgas un Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļu. Panākumi gūti, piedaloties starptautiskos konkursos, kā arī muzicējot kopā ar pasaules slaveniem diriģentiem un orķestriem. Arī šodien Rīgas kamerkoris Ave Sol turpina meklēt arvien jaunus muzikālus izaicinājumus un piedalās drosmīgos projektos, kas balstīti uz dažādu mākslas žanru sintēzi, vienlaikus neaizmirstot arī latviešu un pasaules kora mūzikas klasikas vērtību popularizēšanu.
Biļetes uz koncertu Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.