Lidojumi caur Franciju vēl ir atļauti, tāpēc Čīlē dzīvojošais latviešu pianists Armands Ābols var priecāties, ka viņa tālajā ceļā uz dzimteni nav stājušies force majore šķēršļi, vien nācies piecas stundas svētdienas vakarā gaidīt pārsēšanos Parīzes lidostā. Viņš izstāsta: "Čīlē arī cilvēki un valdība ir satraukti, pagaidām tur vēl vasara, taču ziema tuvojas un vīruss jau ir ieradies. Atbraucu pārguris, aizmigu tikai no rīta puses un pēc tam pusi dienas nogulēju… Bet gan jau līdz koncertiem pieradīšu pie laika maiņas." Armanda Ābola ceļamērķis šoreiz ir Liepāja, kur, atsaucoties Liepājas simfoniskā orķestra uzaicinājumam, viņš uzstāsies divos 28. Liepājas zvaigžņu festivāla koncertos Lielajā dzintarā.
Dzimis Rīgā, mūsu Mūzikas akadēmijā skolojies pie profesores Ilzes Graubiņas un spilgti sevi pieteicis 1992. gadā, kā visjaunākais dalībnieks (18 gadi!) gūstot spožu uzvaru Marijas Kanalsas Starptautiskajā pianistu konkursā Barselonā. Togad viņš uzvarēja arī Vinja del Maras Dr. Luisa Sigala konkursā Čīlē, kur sastapa mūža mīlestību, un drīz pārcēlās uz dzīvi Čīlē. Kopā ar Rositu, pēc profesijas ārsti, un nu jau trīspadsmit gadus veco meitu Bjanku pianists dzīvo Valdīvijā. Līdzās koncertdarbībai viņš universitātē māca topošos mūziķus.
Vispirms viņš un mūsu operzvaigzne Maija Kovaļevska īstenos sen lolotu sapni – muzicēt kopā. Izrādās, viņi ir brālēns un māsīca. Kamermūzikas koncertā 13. martā Dzintara Jurgelaiša zālē mākslinieki uzstāsies mājīgā XIX gadsimta salonmūzikas koncerta gaisotnē, kur mūziķi un klausītāji ir ciešā tuvumā un domā līdzīgas domas. "Patiesi apbrīnoju Armanda degsmi un neatlaidību, viņa muzikālo inteliģenci un tehniku. Turklāt tas nemaz nenotiek tik bieži, ka uz skatuves kopā muzicē tuvi radi. Un šī tuvība nav tikai radniecībā, bet arī izpratnē par mūziku," par ilgi gaidīto radošo sadarbību saka Maija Kovaļevska. Kopā viņi atskaņos Jāņa Mediņa un Lūcijas Garūtas dziesmas, Armanda Ābola solo sniegumā skanēs Šopēna 9. opusa populārās noktirnes un Šūmaņa Bērnu ainu izlase. Ar Franča Šūberta nepelnīti reti skanošām kordziesmām šajā programmā piebiedrosies Rīgas kamerkora Ave Sol vīru grupa diriģenta Jurģa Cābuļa vadībā. Savukārt Atvara Lakstīgalas diriģētajā festivāla noslēgumkoncertā 14. martā Armanda Ābola izpildījumā skanēs šī gada jubilāra Ludviga van Bēthovena Ceturtais klavierkoncerts, bet Maija Kovaļevska dziedās Džakomo Pučīni un Žorža Bizē opervaroņu (Toskas, Mimī, Mikaēlas) ārijas.
Ko visspilgtāk atceries no iepriekšējās ciemošanās 2014. gadā, kad Rīgā un Rēzeknē atskaņoji Lista Pirmo klavierkoncertu, bet Cēsīs sniedzi solokoncertu?
Bija ļoti jauki sadarboties ar LNSO pēc tik daudziem gadiem, kā arī pirmoreiz muzicēt kopā ar Andri Pogu! Vienreizēji bija uzstāties jaunuzbūvētajās koncertzālēs Rēzeknē un Cēsīs, biju sajūsmināts, cik tās skaistas un cik labi instrumenti un akustika.
Kas būtisks pa šo laiku noticis tavā dzīvē? Kur un ko spēlē, kādas bijušas interesantākās radošās sadarbības un profesora gaitas?
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 11. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!