Koncertā 10. septembrī gaidāms daudzpusīgās komponistes, pianistes un dzejnieces Ļeras Averbahas Serenādes melanholiskai jūrai pirmatskaņojums. Kremerata Baltica mūziķu, pianistes Agneses Egliņas un vibrofonista Andreja Puškareva, kā arī Madaras Pētersones un Magdalēnas Ceples izpildījumā skanēs mūslaiku krievu komponista Viktora Kisina veltījumopuss izcilajam vijolniekam, pedagogam un Gidona Krēmera skolas laika draugam Filipam Hiršhornam, Gijas Kančeli Twilight divām vijolēm, vibrofonam un stīgu orķestrim, Pētera Plakida Mūzika klavierēm, timpāniem un stīgām un Kremerata Letonica mūziķiem komponētā Kristapa Pētersona Mūzika lielam ansamblim.
11. septembrī Kremerata Baltica rezidējošais pianists Georgijs Osokins būs Friderika Šopēna Otrā klavierkoncerta solists. Programmā: reti atskaņotā XX gs. azerbaidžāņu komponista Fikreta Amirova Kamersimfonija. G. Krēmera izpildījumā dzirdēsim Roberta Šūmaņa vijoļkoncertu un Georga Pelēča Ziedu svītu, kurā komponists apjūsmojis pieneņu, kallas un peoniju burvību.
Ja jums būtu jānoformulē Dzintaros gaidāmā festivāla moto, galvenā ideja, kas apvieno visu tā muzikālo daudzveidību, kā tā skanētu?
Gidons Krēmers. Gribam svinēt mūsu 100 (75+25) gadu jubileju ar dažādu mūziku, kura mums ir dārga, – gan klasisko (pie kuras pieder arī Šūmanis un Šopēns), gan ar laikmetīgo, kura Kremerata Baltica repertuārā ir tikpat svarīga.
Ko vēlaties īpaši izcelt šo koncertu programmās?
Latvijā gandrīz nepazīstamus skaņdarbus, kuri rakstīti nesen (piemēram, Amirova kamersimfonija) un kuri ir rakstīti speciāli orķestrim Kremerata Baltica vai man (Leras Averbahas Serenāde, Gijas Kančeli darbi). Man ir prieks, ka mūsu svinībās piedalās daudzi mākslinieki un solisti, ar kuriem regulāri sadarbojamies (diriģents Fuads Ibrahimovs, pianists Georgijs Osokins, Kremerata Baltica mūziķi Madara Pētersone, Andrejs Puškarevs un mūsu ģimenes jaunā čelliste Magdalēna Ceple).
Kāpēc spēlēsiet tieši šo mūziku un tieši tagad?
Man liekas, ka katrai programmai ir jābūt kaut kādā veidā personiskai. Tāpēc es vienmēr izvēlos skaņdarbus, kurus pats uzskatu par izciliem vai kuros varu sajust komponista iedvesmu. Izvēle mainās, bet man gribas dalīties ar to, ko šobrīd uzskatu par svarīgu.
Kāds ir jūsu spilgtākais radošais notikums aizvadītajā vasarā?
Tikko pabeidzām koncertturneju Itālijā un Vācijā ar Astora Pjacollas 100. dzimšanas dienai veltīto programmu. Spēlēsim to arī Latvijā valsts svētku laikā 20. novembrī Cēsīs. Vēl priecājos par Kremerata Letonica dibināšanu. Šis ir jauns ansamblis ar Kremerata Baltica mūziķiem no Latvijas. Šo var uzskatīt par mūsu jauno projektu. Mūziķi apvienojas, lai atrastu savu seju un savu, no Kremerata Baltica atšķirīgu repertuāru un savu publiku. Nesen sekmīgi uzstājāmies J. S. Baha festivālā Ansbahā. Tie bija pirmie Kremerata Letonica koncerti ārzemēs. Novembrī jaunajam ansamblim kopā ar mani ir paredzēti koncerti arī Kanādā.
Kā izdodas pārvarēt pandēmijas ēnu, un kā raugāties nākotnē?
Galvenais – arī turpmāk neaizmirst savus radošos spēkus un savas saknes, tāpat kā kalpot mūzikai, nevis pašiem sev.