Lenijs Kravics jau sniedzis lielisku koncertu Tallinā un 21.jūnijā uzstāsies Arēnā Rīga
Amerikāņu dziesmu autors un dziedātājs, producents un aranžētājs, multiinstrumentālists, kurš ierakstos spēlē visus instrumentus un savā mūzikā sapludinājis roku, soulu, fanku, regeju, hārdroku, psihodeliju, folku... Kā labākais vīriešu kārtas roka dziedātājs saņēmis Grammy četras reizes pēc kārtas no 1999. līdz 2002.gadam un pārdevis trīsdesmit miljonus albumu. Nu protams, protams — aicinot pievienoties šiem klausītāju miljoniem un Grammy komisijām, šādi un tamlīdzīgi teikumi tiek bīdīti pa priekšu katram slavenam māksliniekam, tomēr nevar apšaubīt, ka daudzas Lenija Kravica dziesmas ir gana zināmi un lipīgi hiti. Šādi slavas vārdi gan neiedarbojās, kamēr nenonācu koncertā Tallinā 10.jūnijā. Kravics pirms uzstāšanās atteica visas ieplānotās intervijas, taupot sevi šovam, un uz skatuves iznāca kā īsts rokmūzikas karalis — pirmo trīs dziesmu laikā viņš burtiski "strādāja uz fotogrāfiem", lai bildēs izskatītos pārliecinošs un neatvairāms, pēcāk viņš kļuva mierīgāks, pārmaiņus spēlēja ģitāru un basu, balādē I"ll be Waiting pavadīja sevi uz caurspīdīgām klavierēm, kas pārējā koncerta laikā pildīja tikai dekorācijas lomu. Uz skatuves ir bundzinieks, taustiņnieks, bez paša Kravica vēl divi ģitāristi un trīs pūtēji, vietām dziesmas tiek pastieptas ar garām improvizētām instrumentu iespēlēm, uzkurinot publiku, bet izskaņā Lenijs dodas pie publikas, sarokojoties ar faniem un dažiem neliedzot arī autogrāfus. Jāatzīst, ne visai publikai tas bija vienādi saviļņojoši, jo, kamēr Kravics ilgi aplaimoja vienas puses tribīnēs esošos, otrā pusē valdīja garlaicība. Bet visumā sajūtas pēc koncerta, kas ilga vairāk nekā apsolītās divas stundas, ir ļoti pozitīvas un rosinošas apmeklēt arī Rīgas koncertu, kas notiks 21.jūnijā Arēnā Rīga.
Kā talantu fabrikā
Papētot Lenija Kravica biogrāfiju, tā jau kopš agrām bērnu dienām atgādina kaut ko līdzīgu talantu fabrikai. Viņš dzimis Ņujorkā 1964.gada 26.maijā. Mātes — televīzijas seriālu aktrises izcelsmes vieta ir Bahamu salas, savukārt tēvs bija televīzijas ziņu producents, pēc izcelšanās ukraiņu ebrejs. Un par to, ka bērni, kuru dzīslās plūst jauktas asinis, mēdz būt talantīgāki nekā "tīrasiņu" baltie vai melnie, mēdz mēļot vai uz katra stūra. Tātad pirmais labvēlīgais punkts bija piepildījies jau pirms Lenija dzimšanas. Sasniedzis trīs gadu vecumu, Lenijs jau dauzīja dažādus virtuves priekšmetus, tēlojot bundzinieku, bet piecu gadu vecumā viņš jau zināja, ka grib būt mūziķis. Mācoties spēlēt bungas un vēlāk arī ģitāru, Lenijs uzauga ar rhythm & blues, džezu, klasisko mūziku, operu, gospeļiem un blūziem, jo šādu mūziku klausījās viņa vecāki, kuriem, protams, bija liels prieks par dēla aizraušanos. Septiņu gadu vecumā Lenijs redzēja The Jackson 5 koncertu un kļuva par Džeksonu ģimenes grupas fanu, kamēr Lenija tēvs nodarbojās ar džeza koncertu organizēšanu un viņa draugu vidū bija Djūks Elingtons, Ella Ficdžeralda, Mailss Deiviss un citi džeza dižgari. Ellingtons pat esot kādā Lenija dzimšanas dienā viņam spēlējis Happy Birthday to You.
Roks nāk vēlāk
Jaunu piešprici savai muzikālajai bagāžai Lenijs ieguva 1974.gadā, kad ģimene pārcēlās uz Losandželosu. Mātes mudināts, zēns trīs gadus dziedāja klasisku repertuāru Kalifornijas zēnu korī, piedaloties arī Metropolitēna operas izrādēs. Taču visvairāk Lenijam galvu sagrozīja Losandželosā pirmoreiz iepazītā rokmūzika — Led Zeppelin, Kiss, Aerosmith, Deivids Bovijs, The New York Dolls, Pink Floyd, Cream, The Who un arī Džimijs Hendrikss, ar kuru vēlāk topošo superzvaigzni salīdzināja, jo Hendrikss ir indiāņa un melnā sajaukums, bet Kravics, kā jau minēts, ir pa pusei ebrejs, pa pusei melnādainais. Un abi, protams, spēlē ģitāru un dzied. Lenijs, daudz spēlējot kopā ar draugiem, bija apguvis visus rokmūzikas instrumentus un gribēja kļūt par sesiju mūziķi, jo uzreiz mērķēt uz zvaigznes statusu tomēr neiedrošinājās, kaut jau filmējās kā aktieris televīzijas reklāmās. Kad Lenijs saprata, ka vēlas tikai mūziķa karjeru, vecāki tomēr gribēja, lai viņš dara ko nopietnāku. Un viņš aizgāja no mājām, lai kādu laiku rastu pajumti pie draugiem vai viņu mašīnās.
Lenijs pieņēma skatuves vārdu Romeo Blue, kuram bija iedvesmojies no Deivida Bovija un The New York Dolls. Pēc pirmajiem ierakstiem Kravicam pārmeta, ka viņš neesot "pietiekami melns", nespēlējot radiostacijām draudzīgāku rhythm & blues un neesot arī "pietiekami balts", lai būtu tipisks rokmūziķis. Pēc pirmā, 1989.gada albuma Let Love Rule daži kritiķi viņu uzskatīja par talantīgu jaunu mākslinieku, citi pārmeta muzikālo ietekmju pārpilnību, tomēr viņam laimējās kļūt par Toma Petija & The Heartbreakers iesildītāju.
Ar Madonnu un Vanesu
Pirmos panākumus Kravics neguva kā rokzvaigzne, bet kā veiksmīgs autors. 1990.gadā viņš bija viens no autoriem Madonnas dziesmai Justify My Love, kas iekļuva hitparāžu pirmajās vietās. Ap šo laiku Kravics šķīrās no savas sievas — aktrises Lizas Bonetas, un klīda baumas, ka viņam ir mīlas sakars ar Madonnu. 1991.gadā Kravics producēja albumu jau citai popdīvai — dziedātājai un aktrisei Vanesai Paradī, spēlējot tajā gandrīz visus instrumentus un rakstot dziesmas.
Pirmo reizi pašam ielauzties četrdesmit populārāko albumu sarakstā Kravicam izdevās ar Mama Said, bet dziesma It Ain't Over 'Til It's Over, iekļūstot singlu topa otrajā vietā, kļuva par Kravica visu laiku veiksmīgāko singlu. Kravics turpināja sadarboties ar dažādiem slaveniem mūziķiem — Slash, Šonu Lenonu, Stīvu Taileru, Miku Džegeru, Alu Grīnu, Kērtisu Meifīldu, arī ar savu bērnības elku Maiklu Džeksonu.
Ar katru nākamo albumu un turneju Kravics stiprināja savas rokzvaigznes pozīcijas, pārtraukumus starp dziesmām koncertos izstiepjot līdz pat piecām minūtēm, kā lielīgs gailis staigājot pa skatuvi paceltām rokām un sajūsminoties par to, ka tik daudz cilvēku atnākuši viņu skatīties, bet varbūt, ka viņš šādā veidā pateicās Dievam par savu laimi? Tagad gan Kravics tā vairs nedara un saprot, ka klausītājiem šo garo paužu vietā daudz labāk patīk dzirdēt vēl kādu papildu dziesmu, un gandrīz visi lielie Lenija hiti šīs turnejas koncertos arī skan.
Sāka viņš kā autors un producents, pašlaik 44 gadus vecajam Lenijam ir rokzvaigznes posms — un patiešām interesanti, ko no viņa sagaidīsim nākotnē.