Latviešu tautas un tās iedvesmotas mūzikas kolektīvu dalībnieku cirkulācija notiek nemitīgi, jo nav tik daudz cilvēku, kuri šo mūziku mīl un prot spēlēt. Auļu vadītājs Kaspars Bārbals, piemēram, ierakstījis neskaitāmus kolektīvus savā Lauskas studijā un savulaik spēlējis pagānmetāla grupā Skyforger. Abu šo ansambļu bundzinieks ilgu laiku bija Edgars Krūmiņš jeb Mazais, savukārt Edgars Kārklis spēlē gan Auļos, gan Raxtu raxtos, gan Brāļos un māsās, Artis Orubs ir abās iepriekšminētajās un Dzelzs vilka Jauno Jāņu orķestrī. Kolektīva Tautumeitas vadītāja etniskās mūzikas pētniece un multiinstrumentāliste Asnāte Rancāne muzicē arī duetā ar basistu Staņislavu Judinu – nupat izdots viņu albums Op.2, kas sāk jaunās, tikai uz vinila platēm orientētās kompānijas Jersika Records darbību. Šis ir otrais pašmāju mūsdienu tautas mūzikas izdevums vinilā – pirmais ir Skyfoger folka albums Zobena dziesma.
Dūdu un bungu grupa Auļi tika dibināta 2003. gadā, savukārt Tautumeitas 2015. gadā izveidoja Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas studentes, pētot Aulejas vokālo mūziku un gatavojoties Asnātes Rancānes bakalaura koncerteksāmenam. Impulss abu kolektīvu sadarbībai radās, kad kādā koncertā kopā tika nospēlēta dziesma Aulejas klezmers. Ar to noslēdzas šogad kopīgi ierakstītais albums Lai māsiņa rotājās!. "Auļi ir tāda festivālu grupa, kurai spēlējot gribas, lai viss iet pa gaisu, taču koncertzālēm vajadzīgs citāds formāts – mierīgāks un ar balsīm. Tas, kā Tautumeitas dzied, man personīgi ir vistuvākais dziedāšanas veids," stāsta Kaspars Bārbals. Šoruden jau aizvadīti koncerti Latvijas pilsētās, un 13. oktobrī grupas uzstāsies Jelgavas kultūras namā.
"Viss albums ir piesātināts ar spēku un enerģiju. Par spīti dažādām dzīves situācijām, katra no šīm kompozīcijām dod spēku šo situāciju izdzīvot dziļi un pamatīgi. Mēs gūstam iedvesmu no senčiem un mēģinām to ievirzīt mūsdienām pieņemamākā, uztveramākā formātā. Tautumeitas šajā diskā to fantastiski ietērpušas vokālos, kuru Auļos līdz šim bijis mazāk, un tas ir izcils papildinājums, kas izvirzījies priekšplānā. No Auļu puses mēs saglabājam savu brutālo radošo spēku caur bungām un dūdām un sniedzam atbalstu dāmām. Šo mūziku var klausīties, pie tās var dejot, taču var darīt arī jebko citu, piemēram, Mairis Briedis var to paklausīties pirms cīņas un darīt savas lietas vēl sparīgāk," saka Normunds Vaivads – viens no sešiem Auļu dūdiniekiem.
"Mēs šajā diskā cenšamies parādīt visu kāzu ciklu no laika, ka meita vēl ir pie mātes mājās, līdz brīdim, kad nāk precinieks un ved prom no mājām, ir kāzas un mičošana. Tāpēc dziesmas ir dažādās noskaņās – gan ritmiskākas, gan sentimentālākas, atbilstošas procesiem kāzu norisē, kas vairāk vai mazāk diskā skan hronoloģiskā secībā. Viss sākas lopu laidarā ar kaimiņu puišiem, kas nozog vainadziņu, tad mijas prieki ar bēdām, ka jāpamet dzimtās mājas, beigu beigās ir bērns uz rokām," stāstu turpina Laura Arāja no Tautumeitām.
"Re, kā mūzikas spēks un izspēlētas tēmas satuvina ne tikai uz skatuves..." nodomāju, kad Lauskas studijā mani sagaida Asnāte Rancāne ar mazu bērnu uz rokām, un arī Kaspars Bārbals turpat līdzās. Izrādās, tā ir Kaspara meita, nevis abu kopīgais bērns, un viņa netieši līdzdarbojusies ieraksta tapšanā un nākusi pasaulē gandrīz vienlaikus ar albumu. "Kad meklējām tēmu, kas tematiski vienotu programmu, vienīgā sakarīgā, kas nāca prātā, bija par kāzām – ja jau ir kopā puiši un meitenes, kurām arī vecums atbilstošs," uzsver Kaspars Bārbals. Viņš piebilst, ka šī mūzika būtu gana piemērota arī kāzām un tām kāzām ir jābūt ļoti jaudīgām. Visas biļetes uz pašu mūziķu organizētajiem koncertiem šogad ir pārdotas, un daudzi klausītāji izteikuši vēlmi tos piedzīvot vēlreiz, taču būs jāpaciešas līdz nākamajam gadam, kad grupas uzstāsies ar šo programmu pāris pilsētu svētkos.