Reiz pirms daudziem gadiem uzzināju par robiem savās zināšanās no draugiem, kuri gatavojās doties speciāli kaut kur uz ārzemēm, lai dzirdētu grupu The Tiger Lillies. Ielīdu vai zemē no kauna, ka neko tādu vēl nezināju. Tolaik interneta dzīlēs bez draugu padoma nevarēja sameklēt šādus dīvaiņus, kuri savā mūzikā ar teātra elementiem bez aizspriedumiem smejas un raud par vēstures notikumiem un bohēmu, kariem, reliģiju, nāvi un seksuālām perversijām. Baumo, ka Londonas Soho savulaik esot noslepkavota prostitūta, vārdā Lilija, kura parasti esot valkājusi svītrainus tērpus, un grupai dots viņas vārds.
Kā būtu, ja būtu
Pirmo The Tiger Lillies koncertu Rīgā rīkoja kino aprindās pazīstamais Vasilijs Meļņikovs, kurš uz šejieni atveda arī Sergeja Šnurova grupu Ļeņingrad, un abas radniecīgās muzikālās apvienības 2003. gadā sadarbojušās albumā Huinya. Vēlāk jau Soho teātrī Londonā, kur The Tiger Lillies uzstājās pat pa divām reizēm dienā, redzēju kādu uzvedumu, kas bija veltīts vēl intīmākām tēmām nekā sekss un vardarbība, proti, jociņiem par pirdieniem, kakāšanu un čurāšanu, kas daudziem var nepatikt, bet tāds nekad arī nav bijis mērķis – visiem izpatikt.
Apmeklētāju pilnajā zālē Soho bija tādi, kuri droši vien šos koncertus apmeklēja regulāri, jo zināja no galvas katru frāzi un kliedza tām līdzi. Arī ar savu produktivitāti ierakstos The Tiger Lillies pārsteidz – nepilnu trīsdesmit gadu laikā ierakstīts ap četrdesmit albumiem. Sazvanot grupas līderi solistu un akordeonistu, pašlaik piecdesmit deviņus gadus veco Mārtinu Žaku, protams, neredzu viņa koncertos parasti izkrāsoto un izvalbīto klauna seju vai tērpu, un arī pēc balss viņš izklausās pēc parasta, ļoti pieklājīga angļu kunga. Bērnībā klavierspēli apguvušā Mārtina neremdināmā un daudzpusīgā zinātkāre turpinājusies ar nepabeigtām teoloģijas un filosofijas studijām jaunībā, grupas The Tiger Lillies izveidošana 1989. gadā viņam devusi iespēju paša radītajā pasaulē ļaut paviesoties arī citiem.
"Klausoties mūsu mūzikas ierakstus un apmeklējot koncertus, tu nonāc manu iedomu un sapņu pasaulē, kur patiesi notikumi tik ļoti savijas ar perversākajām fantāzijām, ka dod iespēju iztēloties, kā būtu, ja būtu, no kā tu varbūt kā no uguns baidītos reālajā dzīvē, bet netieši pieredzējis tu to jau esi," saka Mārtins Žaks.
Pēkšņi viss ir atļauts
Vienu no jaunākajiem albumiem The Devil’s Fairground, ar kura programmu kolektīvs uzstāsies Rīgā 23. un 24. janvārī, mākslinieki veltījuši deviņdesmito gadu sākumā piedzīvotajam Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kur, pēc sociālisma sagrūšanas veidojoties kapitālismam, līdzīgi kā Latvijā, liela daļa iepriekšējo likumu un aizliegumu vairs nedarbojās un sabiedrība bija apjukusi no tā, ka pēkšņi viss ir atļauts.
"Mēs tolaik daudz dzērām un spēlējām Prāgā – bāros un skvotu ballītēs. Tur toreiz tikpat kā vēl nebija tūristu, komunisti bija gāzti un mudžēja no garmatainiem cilvēkiem ādas jakās, kas izbaudīja šo pēkšņi iegūto brīvību – baudīja no Rietumiem ienākušo kultūru, lietoja narkotikas… Tas bija ļoti jauks laiks," uzsver Mārtins Žaks, kurš The Tiger Lillies produktivitāti pamato ar nemitīgiem jaunu tēmu meklējumiem, jo spēlēt gadiem ilgi vienas un tās pašas dziesmas ansambļa dalībniekiem nekad nav paticis.
"Jā, mēs esam hard working band (smagi strādājoša grupa – latviski tas neskan, tāpēc tulkojums tikai iekavās – U. R.). Visu laiku spēlējam koncertus, braucam turnejās un uzstājamies teātrī, ko patiešām izbaudām. Es nemitīgi rakstu – man rodas vismaz piecas jaunas dziesmas katru dienu. Vārdi man parasti atnāk no rītiem – to es dēvēju par savu hobiju. Tēmas pats nemaz nemeklēju. Tās atnāk pašas, vai kāds pasviež ideju. Piemēram, reiz man ieteica Viljama Šekspīra Hamletu, un es uzrakstīju albumu par šo tēmu, kas iznāca 2012. gadā. Pirms pāris gadiem es veltīju veselu programmu Edgara Alana Po dzīvei, daiļradei un fenomenam (albums Edgar Allan Poe’s Haunted Palace). Otrs pagājušā gada albums Corrido de la Sangre tapis kopā ar vietējiem mūziķiem, kad viesojāmies Meksikā, – tas stāsta par narkotiku ceļiem pāri robežām un vietējās mafijas kariem," stāsta Mārtins Žaks.
Uz jautājumu, vai izdevies kaut ko interesantu piedzīvot arī Latvijā, The Tigers Lillies solists atceras kādu krogu Vecrīgā, kas viņam ļoti paticis, – tas ir deviņdesmitajos gados ļoti populārās mākslinieku bohēmas vietas M6 turpinājums Mi6 Kalēju ielā. "Un tad notika kas dīvains. Vēlāk, kad atkal biju Latvijā, es tajā vietā atgriezos, bet tur diemžēl bija jau pavisam cits krogs. Man teica, ka iepriekšējā saimnieks tagad esot kļuvis par musulmani, bet man vienmēr paliks atmiņā mūsu ļoti interesantā saruna vairāk nekā divu stundu garumā tā bāra pagrabā par dzīvi, mākslu un visumu..." atceras Mārtins un noklausās manu stāstu par to, ka Vecrīgā joprojām neveidojas krogu vēsture, jo arī nupat divas nozīmīgas vietas – I Love You un Krogs Aptieka – ir aizvērtas, un nu nāksies mūziķi starp koncertiem izvest pastaigā pa citiem rajoniem, lai būtu par ko rakstīt jaunas dziesmas.
The Tiger Lillies
VEF Kultūras pilī 23., 24.I plkst. 19
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 24–44