Trīs koncertos uzreiz pēc saulgriežiem pievērsties savai iekšējai pasaulei aicina 18. introvertās mākslas festivāls Ad lucem. Festivāla atklāšanas koncerts Rīgas Sv. Pētera baznīcā 26. jūnijā plkst. 19 ir iespēja iepazīt čellistu un Krētas liras spēles meistaru Jorgu Kaludi no Grieķijas – pirmo mūziķi, kurš ar grieķu tradicionālo instrumentu ieskaņojis klasisko mūziku.
Speciāli festivālam Ad lucem gatavotajā programmā skanēs oriģinālā čellam rakstītās J. S. Baha svītas Krētas liras skanējumā. Darbs pie šī projekta ildzis 12 gadu, veicot pamatīgus pētījumus, kā arī speciāli šim nolūkam pārveidojot pašu liru. "Esmu izdzīvojis ilgu ceļojumu, pētot brīvību, iedvesmu, spontānu improvizāciju, piedzīvojis patiesības un prieka mirkļus. Es paļāvos uz spēcīgu intuīciju, kas mani veda pareizajā – mūzikas un instrumenta skaistuma iezīmētajā – virzienā. Krētas liras skaņa, vibrācijas, bagātīgo harmoniju dziļums, melodiskās līnijas, akordi un tembri atklāj J. S. Baha darba dievišķo skaistumu, radot skaņas senatnīguma kvalitāti un dārgo Egejas jūras klusumu manās sajūtās," saka pats Jorgs Kaludis.
Programmā iekļauti arī Kaluda skaņdarbi un improvizācijas no viņa jaunākā mūzikas albuma Aptera, kā arī vēl neatskaņoti opusi. Šī programma vedīs Krētas skaņutelpai raksturīgajā noskaņā, klusuma un laika neierobežotībā. Apvienojot savu oriģinālo čella un Krētas liras spēles meistarību ar izpildījuma laikā izmantoto Live (dzīvā) ieraksta tehniku, Kaludis veido īpašu tembru saskaņu un harmonisku arhitektūru, ar klasiskās, ambientās un pasaules mūzikas ietekmēm paplašinot abu šo instrumentu izteiksmību.
Jorgs Kaludis ir čellists, Krētas liras spēles un improvizācijas meistars, komponists un ierakstu kompānijas DNA Classical Label producents. Viņš uzstājas daudzviet pasaulē gan klasiskajā, gan džeza mūzikā. Kopš 2014. gada Kaludis māca čellu Atēnu konservatorijā. Viņa solo diskogrāfijā ir četri albumi: Patiesība (2005), Vējā (On the Wind, 2009), J. S. Baha čella svītas Krētas lirai (2016) un Aptera (2019).
Ar ko jūsu Krētas lira atšķiras no citām?
Daudziem tā ir "tumša bilde", jo dažādos avotos par liru teikts, ka tā ir sens strinkšķināms 3–15 stīgu instruments, arfas māsa, taču jūs to spēlējat ar lociņu kā čellu.
Grieķijā dažādos valsts reģionos var atrast dažāda veida liras. Katrai ir atšķirīgs izmērs, korpusa forma un skanējuma tembrs. Mana lira ir "modernizēta" tradicionālā Krētas lira. Krētas lirā ir saglabājies sengrieķu Apollona liras dizains. Tai ir neliels, asaras lāses veida koka korpuss, un stīgas pie izliektā koka korpusa ir piestiprinātas tā, lai tās varētu ievibrēt, spēlējot ar lociņu. Vēstures liecības apliecina, ka Krētas lira ir pirmais stīgu instruments, ko Eiropā spēlēja ar lociņu.
Ļoti svarīga atšķirība ir veids, kā mēs uz šī instrumenta mainām tonalitātes. Senā lira tika strinkšķināta ar vienu roku, bet Krētas liras stīgām jāpieskaras no sāniem ar kreisās rokas nagiem. Man ļoti patīk dēvēt Krētas liru par čellu dižo vecmāmiņu, jo tajā atklājas četru paaudžu stīgu instrumenti, kādus Eiropā lietoja pirms vijoļu dzimtas: Krētas lira, viola da gamba, baroka vijole un klasiskā vijole.
Krētas tradicionālajai lirai ir trīs stīgas, (A, D, G), bet, lai es varētu spēlēt Baha Čella svītas, bija jāpievieno ceturtā (zemā C stīga). Es izmantoju čella stīgas un arī 20 atbalsta (rezonējošās) stīgas. Palielināju instrumenta korpusu un grifu un izmantoju baroka vijoles vai viola d’amore lociņu. Būtībā esmu pilnveidojis tradicionālo Krētas liru, lai ar to varētu atskaņot klasisko mūziku.
Kā jūs personīgi iemīlējāties lirā? Cik svarīga loma jūsu izvēlē bija ģimenei, kurā esat liras mūziķis jau ceturtajā paaudzē?
Abi mani vecāki nākuši no mūziķu ģimenes. Manas mammas ģimene ir no Korfu salas, viņi bija klasiskās mūzikas pārstāvji: mans vectēvs bija komponists, diriģents un vijolnieks, savukārt vecmāmiņa – operdziedātāja un pianiste. Mana mamma ir pianiste. Tēvs izauga kuplā tradicionālās mūzikas izpildītāju ģimenē Krētas salā. Mans vectēvs, būdams jaunākais no brāļiem, bija spiests spēlēt lautu un mandolīnu, lai viņus pavadītu, jo pieci no viņiem bija Krētas liras spēlētāji. Mans tēvs ir džeza bundzinieks.
Kā redzams, mūzikas stimulu man bijis pārpārēm. Bērnībā vectēva vadībā mācījos spēlēt Krētas liru, taču manu sirdi iekaroja klasiskās mūzikas krāšņums, kas aizveda mani pie čella spēles. Daudzus gadus koncentrējos uz klasisko mūziku, eksperimentēju ar dažādiem mūzikas un improvizācijas žanriem (arī ar džeza un austrumu mūziku), un tas savukārt mani atveda atpakaļ pie Krētas liras.
Atceros, bērnībā ikreiz, kad klausījos Krētas liras skaņu, asociēju to ar viola d’amore skanējumu. Vēlāk, kad biju jau pieaudzis, mans sapnis bija ar to izpildīt klasisko mūziku. Es uzskatu, ka manā gadījumā uz šī fona abu šo mūzikas pasauļu apvienošana bija neizbēgama.
Kāds ir jūsu mākslinieka kredo?
Neesmu no tiem māksliniekiem, kuriem patīk skaļi manifestēt savus uzskatus. Mūzika ir vārti uz citām eksistences jomām, un, ja to pareizi izmanto, tā dziedina. Mūzikai un vibrācijām piemīt spēja pārvarēt prāta un intelekta pretestību un rezonēt tieši sirdī ar tīru mīlestību. Mana motivācija mūzikā nāk no iekšējas tieksmes iesaldēt laiku un padarīt pašreizējo brīdi – "tagad" – iekšēju. Tas ir tāpat kā pievērst uzmanību sveces gaismai. Vērojot sveces gaismu, mēs nedomājam, cik ilgi tā deg. Mums nav iebildumu pret trīcošajām un šaudīgajām liesmām. Mēs neapšaubām gaismas spožumu. Mēs vienkārši esam pārņemti ar tās skaistumu, mieru un vienkāršību. Tik varenu, lai mūs atsvabinātu no ārējās realitātes un ļautu nodoties apcerei.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!