Konkursa fināla tiešraidi Latvijā nodrošināja Latvijas Televīzija un Latvijas Radio 3, bet visā pasaulē konkursa finālu varēja vērot kanālā
Rīgā, lai piedalītos konkursā, bija ieradušies 33 jaunie operdziedātāji no 17 valstīm. Latviju Operalia pārstāvēja baritons Daniils Kuzmins. Konkursa dalībniekus vērtēja starptautiska žūrija, kurā strādāja pasaules nozīmīgāko opernamu vadītāji un dziedātāju atlases menedžeri. Viņu vidū bija arī Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš. Finālam tika izvirzīti trīspadsmit dziedātāji.
Konkursu Operalia Domingo dibinājis 1993. gadā, lai daudzsološiem jaunajiem operdziedātājiem vecumā no 18 līdz 32 gadiem palīdzētu uzsākt karjeru.
"Kopumā dziedātāju līmenis bija ļoti labs," vērtē muzikoloģe Inese Lūsiņa, kurai šogad bijis ļoti grūti izšķirties par savu sieviešu balsi. Viņas profesionālās simpātijas gan šoreiz nesakrīt ar žūrijas lēmumu: "Mani favorīti bija zemo balsu grupās. Šie baritoni un mecosoprāni jau uzreiz būtu laižami uz skatuves." Muzikoloģe cildina Galā koncertu kurā klausītāji varēja baudīt nobriedušas meistarības krāšņo buķeti. "Tajā nebija nekā skolnieciska," vērtē muzikoloģe.
Kāpēc neesmu šeit dziedājis?
"Es noteikti būtu gribējies piedalīties, sevišķi redzot, kādi cilvēki šajā konkursā ir vinnējuši un kā starptautiski ir izveidojusies viņu karjera," konkursa fināla ceremonijas starplaikā intervijā tiešraides vadītājam Edgaram Raginskim sacīja Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Egils Siliņš. "Plasido Domingo rūpējas par uzvarētājiem. Viņam ir labi sakari. Viņš iesaka dziedātājus prestižajos opernamos. Žūrijā sēž kastinga direktori vai intendanti. Nav vairs tā, ka kāds aģents tev kā operas intendantam kaut ko iestāsta." Egils Siliņš šogad debitēja arī Operalia žūrijas sastāvā, tāpēc varēja atklāt žūrijas kopīgo noskaņojumu: "Visi bija dziļā sajūsmā un apbrīnā par mūsu opernamu, kas atrodas pilsētvidē ar krāšņu parku." 81 gadu vecais Plasido Domingo bez koķetērijas brīnījās – kā varēja gadīties, ka brīnišķīgajā Rīgas opernamā viņš vēl nav dziedājis?
Egils Siliņš sola, ka šī kļūda vēl ir labojuma. "Viņš ir ļoti sirsnīgs cilvēks. Nav iedomīgs un vīzdegunīgs, lai arī viņam būtu visi iemesli tādam būt," Operas direktors raksturo sadarbību ar pasaules opermākslas dzīvo leģendu – spāņu tenoru un diriģentu –, kuru droši vien daudziem Nacionālās operas un baleta orķestra "bedrē" redzēt bija mazliet sirreāli.
Bravissimo!
Pirmo vietu ieguva armēņu soprāns Džuliana Grigorjana un tenors Entonijs Leons no ASV. Grigorjana saņēma arī skatītāju simpātiju balvu. Otro vietu – soprāns Serena Saensa no Spānijas, tenors Djūks Kims no ASV un kontrtenors Nilss Vanderers no Vācijas. Trešo vietu žūrija piešķīra ASV mecosoprānam Mērai Terēzei Kārmakai, Dienvidkorejas baritonam Jongdžunam Parkam un Dienvidkorejas basbaritonam Džongvonam Hanam. Rolex Publikas simpātiju balvu vīriešu balsu grupā saņēma baritons Jongdžuns Parks no Dienvidkorejas.
Jāatgādina, ka Operalia ir bijusi starta skatuve arī soprāna Maijas Kovaļevskas starptautiskajai karjerai, kura konkursā pirmo vietu ieguva 2006. gadā.
Inese Lūsiņa novērtē laureātes Julianas Grigorjanas "nesamāksloto dabiskumu", taču viņu apbēdina, ka līdz finālam netika viena no viņas favorītēm – somu soprāns Jenni Hietala, kuras talantā muzikoloģe saskata Vāgnera balss potenciālu. "Mana lielā izšķiršanās bija starp diviem fināla lielajiem amerikāņu mecosoprāniem. Līdz pēdējam brīdim domāju, vai es balsotu par Mēru Terēzi Karmaku, kura dziedāja āriju no Masnē Vertera, vai Emīliju Sjerru, kura dziedāja ļoti sarežģītu āriju no Mocarta operas Tita žēlsirdība."
Bez gravitācijas
"Brīdī, kad es uzstājos, skaņdarbs man ir jājūt pilnībā ar visu manu ķermeni. Tad man ir daudz vieglāk to nodziedāt – es zinu vārdus, ritmu." ekspresintervijā Edgaram Raginskim, brīdī, kad vēl nebija zināmi konkursa rezultāti, sacīja laureāte – armēņu soprāns Juliana Grigorjana. Dziedātāja piekrita, ka stress, protams, esot liels, jo "šī nav parasta uzstāšanās, bet konkurss". Viņai palīdzējusi ļoti ģimeniskā atmosfēra, kurā finālisti cits citam patiesi esot jutuši līdzi. "Man nav nekāda īpaša rituāla, kā es sevi nomierinu. Tad, kad es uzeju uz skatuves un sajūtu skatītājus, es jūtos kā mājās. Saņemu enerģiju no visām malām un zinu, ka dziedu viņiem un ar viņiem," savas izjūtas atklāj Operalia labākā sieviešu balss, kura uzstāšanās laikā pirmoreiz jutusies tik atbrīvojusies "kā bez gravitācijas".