Riteņbraucēju un gājēju straume plūst uz Lucavsalu no visām pusēm. Neatskatoties, lai nerādītu seju un nesagādātu vilšanos, pamāju bariņam, kas iesaucas: re, kur grupas solists aizbrauca! Tas nekas, ka Entonijs Kiedis vairs nav garmatains kā lielākā Red Hot Chili Peppers (RHCP) hita Under the Bridge laikos pirms ceturtdaļgadsimta, un šī dziesma koncertā nemaz neskanēja. Neapšaubāmi RHCP Lucavsalā bija viens no svarīgākajiem ārzemju rokmūzikas mākslinieku lielkoncertiem, kādi pēdējos gados te notikuši. Ne vien tāpēc, ka grupai ir vairāk nekā trīs gadu desmitu pieredze, tā atstājusi dziļas pēdas turpmākajā rokmūzikas vēsturē un piedevām vēl ir ļoti populāra visās paaudzēs. Koncertu bija atnākuši klausīties gan pusmūža cilvēki, gan tādi, kuriem ir plus mīnus divdesmit – pirmajās rindās bija tikai jaunas meitenes, no kurām viena pat sarkanu piparu krellēs. Grupa patiešām ir lieliskā formā – klausoties koncertu, neradās iespaids, ka viņi vienkārši dara savu rokmuzikantu darbu. RHCP joprojām paši izbauda savu darāmo, un to, protams, jūt arī publika. Piedevām, papētot vairāku citu viņu šomēnes notikušo koncertu dziesmu sarakstus, redzams, ka RHCP nav konveijera grupa kā, piemēram, Metallica, un dziesmu sarakstu pamaina katrā koncertā. Rīga pat var lepoties ar to, ka šeit viņi nospēlēja par četrām dziesmām vairāk nekā Parīzē, Krakovā, Milānā, Čikāgā...
Ekskluzīvi Rīgas klozēs
Uzzinot, ka RHCP iesildīs Carnival Youth, domāju, kas gan abām grupām varētu būt kopīgs, un atklāsme nāca tieši koncerta dienā. Tās abas ir pametuši radoši brīvākie un, iespējams, talantīgākie dalībnieki – Džons Frušante un Aleksis Luriņš. Par mūsējiem runājot, tas nav tikai skats no malas – paši "karnevāļi" ir atzinuši, ka Aleksis – vienīgais grupas neskolotais dalībnieks, kurš spēlē pēc dabas dotās muzikālās izjūtas, – ir viņiem ļoti nozīmīgs, bet tieši šādus cilvēkus nereti nogurdina koncertbraucieni, kur visam jānotiek pēc plāna. Otrie iesildītāji ir Losandželosas fankgrupa Knower: spēcīgs bass, krāsaini saksofona solo, solistes meikaps veidots pēc Eimijas Vainhausas parauga, bet dziedāšanas maniere kā Maiklam Džeksonam – gana daudz priekšnoteikumu panākumiem, bet dziesmu, kas iesēžas un paliek atmiņā, nav. Vai viņiem viss vēl priekšā? Diez vai.
RHCP koncertu sāk ar instrumentālu ievadu, kurā toni, protams, nosaka basists Flī, kopā ar bundzinieku Čadu Smitu un jauno ģitāristu Džošu Klinghoferu izritinot paklāju lietuviešu izcelsmes dziedātājam Kiedim. Skatuves vienīgie scenogrāfijas elementi ir gaismas un vairāki apaļi ekrāni tuvplāniem un brīžiem animācijām. Bet vairāk arī nevajag, jo koncerts nav nekāds kino. Grupas dalībnieki bija Rīgā jau dienu pirms koncerta un tas redzams arī uz skatuves – Čads tērpies Star Wars žaketē, kas manīta karājamies Vecrīgas mūzikas veikala Randoms skatlogā, Džošs – Cafe Cuba kreklā, ko ģitārists, paviesojoties šajā krogā, gribējis nopirkt, tomēr saņēmis dāvanā. Flī ģērbies raibā klauna kostīmā, kas, protams, harmoniski saplūst ar viņa aizrautīgo un rotaļīgo, bet kā nazis aso basa stīgu raustīšanu un Džimija Hendriksa tetovējumu uz augšdelma, īpaši, kad viņš dzied falsetā Mommy, Where’s Daddy? – dziesmu no grupas 1984. gada debijas albuma, kas koncertos tiek izpildīta ļoti reti, un iespēju to dzirdēt Rīgā varētu dēvēt par ekskluzīvu. Pirms tās izskan gabali no šīs tūkstošgades albumiem, kas grupu pacēla tādos megazvaigžņu augstumos kā vēl nekad, turpinot Californication aizsākto ceļu pretī gandrīz jebkuram klausītājam – smeldzīgo dziesmu dominanti, kas ļāva novērtēt sākumā tekstus pārsvarā deklamējušā Kieža vokālista dotības, kuras nav gājušas mazumā arī līdz ar brieduma riepas parādīšanos, ko viņš atklāj, ap koncerta vidu atbrīvojoties no džemperīša.
Igijam viss kārtībā
Ieskanoties The Stooges dziesmas I Wanna Be Your Dog kaverversijai, sirds gavilē reizē ar aukstākajām no aizdomām, kāpēc gan... Tomēr ar Igiju Popu viss kārtībā – RHCP savos šīs turnejas koncertos mēdz uzspēlēt arī Search And Destroy. Seko Right On Time un I Like Dirt – ne tās pašas populārākās albuma Californication dziesmas, The Power of Equality un I Could Have Lied no Blood Sugar Sex Magic, kas, protams, iepriecina, bet beigās skan visos koncertos neizbēgamais Give It Away, tam pāraugot vēl pagarā improvizētā fināla džemā, kas atkal bija ekskluzīvi tikai Rīgā, bet tik un tā likās par īsu. Pusotra stunda! Arī tas ir jāprot – atstāt klausītājus apmierinātus, bet alkatīgus un ar tieksmi pēc vēl. Prom ejot, apmeklētāju koris dzied Oasis dziesmu Wonderwall gluži kā pēc Lilijas Allenas koncerta reiz Londonā. Laikam esam beidzot globalizēti. Vai arī tie bija daudzie klātesošie igauņi? Bet RHCP krekliņi Rīgas ielās vēl kādu laiku būs.
Alise
Kristine Rakstina
Cics