Programmā skanēs skaņdarbi, kurus komponējuši ziemeļvācu baroka lielmeistars Dītrihs Bukstehūde, izslavētais 17. gadsimta vijolmūzikas skaņradis Heinrihs Ignacs fon Bībers un spožais angļu renesanses komponists Viljams Bērds.
Dītrihs Bukstehūde bija jaunā Johana Sebastiana Baha galvenais iedvesmotājs un pamudinātājs, kura dēļ Bahs kājām mērojis 400 kilometru tālo ceļu līdz Lībekai, lai dzirdētu vecākā kolēģa ērģeļspēli. Bukstehūdes spalvai pieder liels skaits vokālo un instrumentālo skaņdarbu, kuriem piemīt polifona meistarība, dievbijīga noskaņa un intensitātes dziļums.
Bet Viljama Bērda daiļradē atspoguļojas angļu renesanses laikmetam raksturīgais skaistuma un baudu kults. Komponists 1588. gadā publicētajā vokālo darbu krājuma priekšvārdā izteicis vēlēšanos, lai viņa mūzika sniegtu kaut mazliet maiguma, atpūtas un veldzes.
Heinrihs Ignacs fon Bībers uzskatāms par solo vijoļsonātes radītāju – tās par paraugu savām vijoļsonātēm vēlāk ņēma Bahs. Bībera žilbinoši virtuozās un emocionāli piesātinātās Rožukroņa sonātes ir pieskaņotas rožukroņa lūgšanām.
Marko Ambrozīni neparastajai personībai piemīt renesanses mākslinieka daudzpusība – viņš ir komponists, slavenās ierakstu kompānijas ECM solists, sadarbojies ar ievērojamiem senās, džeza un laikmetīgās mūzikas ansambļiem. Ambrozīni niķeļarfas spēle skanējusi Milānas La Scala, Berlīnes un Ķelnes filharmonijās un Kārnegija zālē Ņujorkā. Viņš dibinājis ansambli ONI WYTARS, kurā mūziķi senajai mūzikai piešķir svaigu un kaismīgu izteiksmību.