"Ceru, ka albums uz klausītājiem atstās tādu pašu iespaidu, kādu tas ir atstājis uz mani," saka Niks Keivs. "Šī mūzika izlaužas no skaļruņa un aizrauj sev līdzi. Tas ir sarežģīts ieraksts, taču tas ir arī dziļi un priecīgi lipīgs. Mums nekad nav iepriekš sagatavota plāna, kad ierakstām albumu. Katrs no tiem atspoguļo autoru un izpildītāju konkrētā brīža emocionālo stāvokli. Klausoties albumu Wild God, šķiet, ka esam laimīgi," piebilst mākslinieks.
Albums Wild God ir pilns ar stāstiem par transformējošām tikšanās reizēm – ar radītāju, kā arī ar mīlētājiem, mirstību un karmu
Desmit albuma dziesmās grupa balansē starp savām tradīcijām un eksperimentiem, ļaujoties dažiem radošiem pagriezieniem. The Bad Seeds dalībnieki ir priecīgi atkal būt kopā, viņus vieno lidojuma sajūta. "Albumā ir mirkļi, kas ar mīlestību atsaucas uz The Bad Seeds pagātni, taču tie ir īslaicīgi un veicina grupas nemitīgo virzību uz priekšu," uzsvērts Wild God aprakstā.
Albumu ir producējuši Niks Keivs un Vorens Eliss. Kopā ar viņiem grupā spēlē Tomass Vaidlers, Mārtins Keisijs, Džims Sklavunoss un Džordžs Vještica. Wild God ir pilns ar stāstiem par transformējošām tikšanās reizēm – ar radītāju, kā arī ar mīlētājiem, mirstību un karmu. Kompozīciju noskaņojumu veido šādiem mirkļiem raksturīgais prieks un apjukums.
Nika Keiva radošo procesu joprojām iespaido viņa dēla Artura traģiskā nāve 2015. gadā. Viņš ir paudis savas sēras mūzikā, publiskajās aktivitātēs un tiešsaistes forumā The Red Hand Files. Kritiķi pievērš uzmanību tam, ka pēdējos gados Niks Keivs pilnībā ir pieņēmis savu reliģiskā, garīgā mākslinieka lomu, par to liecina viņa iepriekšējie albumi Ghosteen (2019) un Carnage (2021), kā arī uzstāšanās un komunikācijas veids.
"Mana mūzika nekad nav bijusi laicīga. Ja man ir jāraksturo sava mūzika, es teiktu, ka tā ir reliģiska," šim apgalvojumam piekrīt Niks Keivs. "Es lietoju šo vārdu arī tāpēc, ka tas cilvēkus kaitina. Reliģiozitātes idejai ir kāds mērķis. Mana mūzika ir reliģiska tajā ziņā, ka tās nolūks kopš pašiem pirmsākumiem ir bijis transcendentāla pieredze. Lai gan toreiz man nebija iespējas to skaidri formulēt, domāju, ka tieši to es vienmēr esmu centies panākt. Allaž esmu jutis, ka uzstāšanās procesā ar mani kaut kas notiek – es kļūstu par tādu būtni, kāds neesmu ārpus skatuves."
Komentējot albuma nosaukumu, Niks Keivs saka: "Mežonīgais dievs ir ciešanu dievs. Tas nav kāds dievs, kas ir ārpus pasaules, visvarens un viszinošs, tas ir dievs, kas ir šajā pasaulē. Albuma tituldziesmā ir arī komisks elements: tās varonis ir vecs vīrs, kurš ceļo pa pasauli, izdzīvo dažādas situācijas un klejo savās atmiņās, meklējot kādu, kas viņam noticētu." Galu galā varonim tas izdodas – un dziesma eksplodē.
Mūziku Niks Keivs uzskata par "pēdējo patiesi efektīvo transcendentālās pieredzes iespēju, kas mums ir palikusi". "Kad esmu uz skatuves vai apmeklēju citu mākslinieku koncertus, esmu absolūtā tagadnē. Ja izpildītājs ir labs, viņš ir dziļi mūzikā, un tas ar mums kaut ko izdara. Tas daudz ko uzlabo. Mani uztrauc, ka šo lielisko cilvēcisko darbību, kas ir mūsu kultūras galvenais pavediens, draud atņemt dziesmu ģeneratori un mākslīgais intelekts. Komponēšana un mākslas radīšana ir saistīta ar cīņu, un uztvert šo māksliniecisko cīņu kā sava veida neērtības ceļā uz produktu, kas ir mūzika, ir briesmīgi. Es neredzu neko pozitīvu dziesmu ģenerēšanas platformās, kurās jūs ievadāt datus un rodas dziesma, lai cik laba tā arī būtu. Sanāk, ka mākslu var radīt bez cīņas, un mani tas uztrauc," sarunā ar ASV Nacionālo sabiedrisko radio NPR uzsver Niks Keivs.
Informācija: nickcave.com