Pirmo reizi pie Radiofona mikrofoniem Latvijas Radio koris stājās 1940. gada 1. novembrī ar programmu, kurā bija sakārtotas latviešu tautas dziesmu virknes. Godinot šo vēsturisko faktu, pirmā Latvijas Radio kora jubilejai veidotā koncertprogramma Diena aust tiks veltīta latviešu kora mūzikas klasikai.
LRK mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava vienmēr vēlējies mūzikas un dzejas valodā runāt par izcilām Latvijas personībām, tāpēc Latvijas Radio kora dzimšanas dienas gadā tiks veidots viņa iecerētais koncertuzvedums Latgolys Freska, kas stāstīs par Latgales dzejnieci Annu Rancāni, savukārt novembrī ceļu pie klausītājiem sāks skatuves vēstījums Purpura pārdevēja, kas stāstīs par brīvības cīnītāju Lidiju Doroņinu-Lasmani.
Diriģenta Kaspara Putniņa rūpīgi koptais koncertcikls Canti Sacri arī būs viens no Latvijas Radio kora jubilejas gada akcentiem. "Šajos koncertos allaž dzirdami būtiskākie kormūzikas darbi, kas katrs savā laikā ienesuši jaunas kvalitātes mūzikas attīstībā. Radio kora koncertu sērija veltīta dažādu laikmetu un stilu sakrālajai kora mūzikai, sākot no renesanses polifonijas krāšņajiem opusiem un romantisma laika augstvērtīgākajiem sacerējumiem līdz labākajiem mūsdienu opusiem," atzīmē K. Putniņš.
Par Latvijas Radio kora 80. gadu jubilejas centrālo asi un kulmināciju kļūs Jubilejas mesas pasaules pirmatskaņojums 3. decembrī Rīgas Domā. S. Kļava: "Kora 80. gadu dzimšanas dienai paredzēts iestudēt mesu, kas komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19. gs. nošu izdevējs Casa Ricordi. Pēc Dž. Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Dž. Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā protams, bija Verdi, kas rakstīja pēdējo daļu Libera Me - vēlāk tā pārauga ģeniālajā Rekviemā. Otrreiz šādu principu izmantojis leģendārais vācu diriģents Helmuts Rillings 1998. gadā, pasūtot 20. gs beigu izcilākajiem komponistiem no visas pasaules komponēt Pasija 2000 (Passion-2000) Eiropas Mūzikas Festivālam Štutgartē. Tā tapa Deus Passus (Volfgangs Rihms), Svētā Jāņa pasija (Sofija Gubaidulina), La Pasiónsegún San Marcos (Osvaldo Golijovs) un Ūdens kaislība (Tan Dun) pirmizrādes. Latvijas Radio korim ir iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – respektīvi Jubilejas mesu, kurā tiktu iekļauti šībrīža redzamāko latviešu komponistu jau radītie skaņdarbi vai pasūtināti jaundarbi, kas kļūs par daļu šim lielformāta darbam. Jau esošajiem Pētera Vaska un Artura Maskata opusiem Mesas daļas komponēt piekrituši Juris Karlsons, Andris Dzenītis un Ēriks Ešenvalds. Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim un perkusijām, bet uz skatuves to inscenēs režisors Roberts Rubīns."
Savas astoņdesmitās jubilejas gadā Latvijas Radio koris sniegs vairāk nekā 40 dažādas koncertprogrammas koncertvietās Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē, Viļņā, Bogotā, Barselonā, Hamburgā, Nirnbergā, Manheimā, Monpeljē, Parīzē, Erevānā, Varšavā, Amsterdamā un Antverpenē
Latvijas Radio kori 1940. gadā dibināja leģendārais Latvijas diriģents Teodors Kalniņš, kurš to vadīja līdz aiziešanai mūžībā 1962. gadā. Laika posmā no 1963. līdz 1986. gadam kora mākslinieciskais vadītājs bija Edgars Račevskis, pēc tam - Juris Kļaviņš (1987.–1992. gads). Kopš 1992. gada ar kori strādā divi diriģenti: mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.
Šodien Latvijas Radio koris ir unikāla, godalgota profesionālu dziedātāju apvienība, kas saviem skatītājiem piedāvā nepieredzēti plašu repertuāru - no senās mūzikas līdz vissarežģītākajām mūsdienu komponistu partitūrām. Koris ir piedalījies Grammy balvu ieguvušā Arvo Perta mūzikas albuma Adam’s Lament (ECM) ierakstā, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. Tas ir vairākkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Kora veikto Sergeja Rahmaņinova Vesperes ieskaņojumu Gramophone atzina par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un Amerikas radio stacija NRP to ievietoja 25 gada labāko albumu sarakstā.
Latvijas Radio koris ir uzstājies vairākās no ievērojamākajām koncertzālēm pasaulē, tostarp, Karaliskajā Alberta zālē (Royal Albert Hall ), Amsterdamas Koncertgebau (Concertgebouw) un Muziekgebouw Nīderlandē, Elbas filharmonijā (Elbphilharmonie) Vācijā, Elizejas lauku teātrī (Théâtre des Champs-Elysées) un Parīzes filharmonijas Mūzikas pilsētā (Cité de la Musique-Philharmonie de Paris) Francijā, Linkolna centrā (Lincoln Center), Kenedija centrā (Kennedy Center), Volta Disneja koncertzālē (Walt Disney Concert Hall) un Djūka universitātes kapelā (Duke University Chapel) ASV, Berlīnes koncertzālē (Konzerthaus Berlin) Vācijā, ASV Kongresa bibliotēkā (the Library of Congress), Karalienes Elizabetes zālē (Queen Elizabeth Hall) Lielbritānijā un Drēzdenes Dievmātes baznīcā (Dresden Frauenkirche) Vācijā.
Latvijas Radio koris regulāri koncertē pasaules vadošajos mūzikas notikumos, ieskaitot, Sidnejas festivālu (Sydney Festival), BBC Proms Lielbritānijā, Zalcburgas festivālu un Klangspuren festivālu Austrijā, Lucernas festivālu Šveicē, Francijas radio (Radio France) festivālu Monpeljē, Francijā, Baltijas jūras festivālu Zviedrijā, Montekarlo mākslas pavasara festivālu Monako, White Light Festival ASV, Drēzdenes Musikfest Erzgebirge un Klangvokal Dortmundē, Vācijā, OzAsia Festival Austrālijā un Soundstreams Kanādā. 2019. gadā Latvijas Radio koris koncertēja Japānā un Ķīnā - divas īpaši veidotas koncertprogrammas oktobra vidū izskanēja Šanhajas starptautiskajā mākslas festivālā (China Shanghai International Arts Festival), pirmizrādes Honkongā piedzīvoja kora opera Neoarctic.
Latvijas Radio koris ir kā radošā laboratorija, kura regulāri mudina komponistus rakstīt mūziku, kas sniedzas pāri klasiskā vokāla robežām. Pēdējo 20 gadu laikā, kolektīvs ir izveidojis jaunu izpratni par kori - katram dalībniekiem ir savs uzdevums, katrs sniedz savu personīgo pienesumu, veidojot korim raksturīgo, unikālo tembrālo apvienojumu.