Aleksandrs Antoņenko koncertam izvēlējies galvenokārt populāras, klausītāju iemīļotas ārijas un dziesmas. Programmā Antique+ (vairāk nekā tikai antīks), kā jau norāda nosaukums, tiks izpildītas gan senas (baroka laikmeta komponistu Dž. Džordāni, B. Marčello, A. Stradellas, Ž. P. E Martīni, A. Skarlatti), gan vēlāku laiku komponistu (K. V. Gluka, S. Donaudi, F. P. Tosti) ārijas un dziesmas. Tās skanēs ne tikai itāļu valodā, bet arī neapoliešu un sicīliešu izloksnē, kā arī franču valodā. Zīmīgs fakts koncerta nosaukuma izvēles kontekstā ir arī tas, ka sicīliešu komponistu Stefanu Donaudi (1879–1925) programmā pārstāvēs neliels ieskats viņa vispazīstamākajā krājumā 36 ārijas antīkajā stilā (36 Arie di Stila Antico).
Aleksandrs Antoņenko nākamgad svinēs 25 skatuves gadu jubileju. Jau kopš 2004. gada Latvijas tenoru aicina ievērojamākie pasaules operteātri Ņujorkā, Vīnē, Londonā, Romā, Milānā, Diseldorfā, Berlīnē, Frankfurtē, Minhenē, Grācā, Stokholmā, Atēnās un citur. Kopš debijas 2008. gadā Zalcburgas festivālā titullomā Džuzepes Verdi operā Otello šekspīrisko pretrunu plosītais varonis ir tenora spožākā vizītkarte. Pagājušajā sezonā dziedātājs atveidoja Otello lomu astoņās režisora Roberta Vilsona veidotā jauniestudējuma izrādēs Grieķijas Nacionālajā operā Atēnās.
Līdzās vērienīgi dramatiskajam Otello dziedātāja repertuārā ir arī citas galvenās Verdi operu partijas (Gabriels Adorno vēsturiskajā drāmā Simons Bokanegra, Radamess operā Aīda) un itāļu verisma operu varoņi – Kavaradosi Dž. Pučīni operā Toska, Kalafs operā Turandota, de Grijē Manonā Lesko, Diks Džonsons Meitenē no Rietumiem, Turidu (P. Maskanji Zemnieka gods), Kanio (R. Leonkavallo Pajaci) –, kā arī franču komponistu operlomas (dons Hosē Ž. Bizē Karmenā, Samsons K. Sensānsa Samsonā un Dalilā). Īpaši spilgti atveidoto tēlu vidū izceļas Hermanis P. Čaikovska operā Pīķa dāma, Dmitrijs M. Musorgska operā Boriss Godunovs un Princis A. Dvoržāka operā Nāra. Repertuāram, kurā ir jau tuvu trīsdesmit galveno tenora lomu, dziedātājs aizvadītās vasaras sākumā piepulcēja savu pirmo Riharda Vāgnera varoni – Maskavā teātrī Novaja opera 10. jūnijā nodziedāto Loengrīnu. Aizvadītajā vasarā Jūrmalas festivālā viņš spoži debitēja ārkārtīgi grūtajā solopartijā Gustava Mālera simfonijā Dziesma par zemi. Pērn Aleksandra Antoņenko balss skanējusi Viļņā, Maskavā, Dzintaru koncertzālē, Odesā, Liepājā, Atēnās, kā arī Stokholmā, kur šā gada jūnijā dziedātājs atgriezās Džakomo Pučīni operas Meitene no Rietumiem iestudējumā, kurā debitēja 2012. gadā skatuves partnerībā ar zviedru pasaules zvaigzni, soprānu Nīnu Stemmi.
Savas skatuves gaitu jubilejas gada sākumā, 2023. gada janvārī un februārī, dziedātājs atveidos Kalafa lomu Džakomo Pučīni operas Turandota jauniestudējumā, pirmoreiz uzstājoties Somijas Nacionālajā operā. Savukārt sadarbībā ar Dzintaru koncertzāli Aleksandrs Antoņenko jau veido nākamā gada Jūrmalas festivāla saturu. (Mākslinieks ir šī ikgadējā festivāla seja un mākslinieciskais vadītājs, taču šajā vasarā pats tajā diemžēl nevarēja dziedāt, jo tieši tobrīd ārstējās slimnīcā.)
Aleksandrs Antoņenko divreiz ir saņēmis Lielo mūzikas balvu (2003. un 2020. gadā), viņš ir arī Jusi Bjerlinga balvas, Austrijas Grand Prix de la Culture un Latvijas Izcilības balvas kultūrā laureāts, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.
Antique+ būs jau trešā programma, kuru Aleksandrs Antoņenko kopā ar pieredzējušo Latvijas Nacionālās operas solistu koncertmeistari pianisti Lailu Holbergu atskaņos Mazajā Mežotnes pilī, un jau ceturtais dziedātāja solokoncerts šajā gleznainajā vietā Lielupes krastā, kur viņš kopš 2019. gada ik vasaru viesojies ar jaunu programmu.