Rauj dvēseli ārā
Ir vairāki iemesli, kas Nešvilā ASV izveidoto grupu Kings of Leon dara īpašu. Viens no tiem – Kings of Leon ir ģimenes grupa, kurā spēlē trīs brāļi un viņu brālēns, bet šis iemesls noteikti nav galvenais. Viņos ir tā hipijlaika enerģija, kuras daudzām mūsdienu wannabe rokgrupām pietrūkst, jo tā aizstāta ar mūsdienu studijas aprīkojuma iespējām. Grupa izceļas ar savu juteklisko saspēli ierakstos, kāda noteikti nebūtu iespējama, ja instrumenti tiktu ieskaņoti pa vienam, kā tas mūsdienās studijās lielākoties tiek darīts, lai visu varētu pielabot līdz pēdējam sīkumam, ja kādam dalībniekam kaut kas neizdodas. Bet kāpēc, pie velna, lai neizdotos, ja mūziķis savu instrumentu ir apguvis un jūt to? Tāpēc Kings of Leon skanējums ir tik dzīvs, kāds tas bija 60.–70. gadu mijas hipijlaiku rokgrupām, kaut vai tām pašām visvairāk pazīstamajām – Led Zeppelin un Black Sabbath.
Viens instruments, piemēram, ģitāra, var pēkšņi apklust, un turpina skanēt basģitāra, bet, apklustot arī tai, paliek tikai bungas. Pārējie šajā laikā nevis sēž mājās pie televizoriem ar popkorna turzām rokās, jo savas partijas ierakstījuši jau pirms nedēļas, bet, sastinguši turpat līdzās, ar pirkstiem pie stīgām gaida savu mirkli, kad atkal sākt spēlēt. Līdzīgi kā mūsdienu roka ģēnijiem The Strokes, katrs instruments – viena ģitāra, otra, bass, bungas un vietām izmantotais sintezators – ierakstos ir perfekti ar ausi līdz kaulam saklausāms līdz pēdējai niansei.
Vēl viens Kings of Leon trumpis – grupas dziedātājam Kalebam ir izteikti vīrišķīga balss, kas mūsdienu jauno mūziķu vidū ir retums. Turklāt viņš dzied tādā ne gluži piesmakušā balsī ar krekšķi, kas šķiet radies no smēķēšanas vai pārmērīgas stipro dzērienu lietošanas, bet it kā spiežot no sevis laukā visu, kas iekšā sakrājies, radot iespaidu, ka tas viņam ir ļoti grūti, jo rauj dvēseli ārā, kā tas biežāk raksturīgs melnādainajiem mūziķiem.
Burvju vārdiņš "sekss"
Tieši Kings of Leon spēlēšanas veids ir tas, kā dēļ noteikti ir vērts iet uz koncertu, pat nezinot dziesmas, – daudz izteiktu hitu grupai nav. Man visaugstvērtīgākā tās kompozīcija šķiet On Call, ko ievada atmosfēriskas sintezatora partijas un vokāla duets, bet, abiem apklustot, sākas, iespējams, pati labākā basa partija pēdējo desmit gadu rokmūzikā, kam pakāpeniski pievienojas visi pārējie elementi, – šī ir dziesma ar izteiktu ievadu, attīstību, kulmināciju un finālu – tā ir kā mazs dramaturģisks šedevrs.
Protams, Sex on Fire, kas kļuvis par ansambļa visu laiku lielāko hitu, gadījums ir īpašs stāsts. Ar šo dziesmu viņiem izdevies panākt to efektu, ka ballītes dīdžejs, ja viņam pienāk klāt jauna, izskatīga meitene spīdošām acīm, uzreiz zina, ka tūliņ lūgs uzlikt ja ne gluži Bejonsē vai Keitiju Periju, tad noteikti Sex On Fire. Tā tas notiek bieži – nāk gan latviešu, gan ārzemju meitenes, jo sekss taču ir internacionāla valoda – vilinošs kaut vai tāpēc vien, ka vecmāmiņa vēl vakar brīdināja, ka no tā noteikti jāuzmanās, jo var notikt kaut kas ļauns. Nez vai šī dziesma tik ļoti iedarbotos, ja sex on fire vietā tiktu dziedāts kaut kas pavisam cits. Narkotiku tēma, kas arī ir tabu jeb aizliegtais, tātad vissaldākais auglis, droši vien vēl uzrunātu, bet cita gan ne. Gan jau nozīme ir arī pašiem Folovilu ģimenes puišiem – vēl gana jauni, izskatīgi, nesen ar saviem garajiem matiem un nedēļu nedzīto bārdu pat atgādināja autentiskus hipijus, bet nu gan sakopušies tā kā tādi apcirpti Metallica.
Kā jau tas ar daudzām labākajām amerikāņu grupām notiek, Kings of Leon vispirms kļuva par zvaigznēm Lielbritānijā un Eiropā, un dzimtajā ASV viņus pēkšņi pamanīja tikai 2008. gadā, kad iznāca albums Only by the Night, kurā skan arī Sex on Fire.
No reliģijas rokenrolā
Sākās viss tā, ka par to pēc gadiem divdesmit, ja kāds vēl tādus Kings of Leon atcerēsies, varētu uzņemt filmu. Folovilu tēvs Aivens Leons (viņa vārds vēlāk izmantots grupas nosaukumā) bija ceļojošs mācītājs, kurš ar savu purpursarkano auto Oldsmobile braukāja pa ASV dienvidu štatiem, parasti ņemot savus trīs dēlus – Entoniju Kalebu, Aivenu Neitanu un Maiklu Džeredu – līdzi. Viņi, protams, gāja uz dievkalpojumiem, kur puikām – nākamiem mūziķiem – patika iespēja uzsist pa bungām. Kad tēvs savu sludinātāja karjeru pārtrauca un vecāki 1997. gadā izšķīrās, Neitans un Kalebs, jau būdami tīņi, no savas mājvietas Oklahomā pārcēlās uz Nešvilu, kur ļāvās rokenrola dzīvesveidam, kas viņiem pirms tam bija liegts.
Satiekoties ar dziesmu autoru Andželo Petraglju, kurš kļuva par brāļu skolotāju un vēlāk producentu, viņi iepazina britu roka klasiķu – Thin Lizzy, The Rolling Stones un The Clash – mūziku. Jaunākais brālis Džereds, kurš vēl gāja skolā, pa to laiku bija paspējis iepazīties ar amerikāņu grupām, kas mainījušas rokmūzikas vēsturi, – Pixies un The Velvet Underground. Kad viņš kopā ar brālēnu Kemeronu Metjū pēc diviem gadiem arī pārcēlās uz Nešvilu, Kings of Leon vēsture varēja sākties.
Viena unce – un gatavs
Četrotne, kas pašmācības ceļā apguva savus instrumentus, jo no desmit gadu vecuma ģitāru bija spēlējis tikai brālēns Metjū, ar unci (28,3 grami) marihuānas ieslēdzās pagrabā, kur mamma viņus apgādāja ar ēdienu, un pēc mēneša, kad Folovilus atnāca apraudzīt ierakstu kompānijas pārstāvis, bija gatavas četras dziesmas, kas tika izdotas pirmajā Kings of Leon minialbumā.
Šeit velkamas zināmas paralēles ar mūsu pašu dziesminieku Rolandu Ūdri. Viņš arī ilgi nebija ne aizkūpinājis cigareti, ne pagaršojis alu, jo domāja tikai par garīgām lietām un mācījās valodas, taču tad pēc kāda sava tālā ārzemju ceļojuma, ticis pie pamatīga marihuānas daudzuma, viņš atvērās un uzrakstīja dziesmas, kas skan The Hobos pirmajā albumā.
Rokenrolā jauni likumi nav jāizgudro – tie, kā redzams, darbojas joprojām. Lūk, arī cietumā ne vienu reizi vien par narkotiku lietošanu pabijušais Pīts Dohertijs ir kļuvis par mūsdienu dižāko rokmūzikas dzejnieku. Pīta gadījumā dažs pavīpsnā, ka šī slava tikai visu skandālu dēļ, bet par Kings of Leon dzeltenā prese šādus lozungus pa priekšu nestumj.
Tiesa gan, bažas par grupas nākotni ir bijušas – 2011. gadā koncertā Dalasā Kalebs, kaut ko salietojies vai sajutis abstinenci, atstāja skatuvi, solot izvemties, iedzert alu un atgriezties vēl uz trim dziesmām, tomēr tas viņam vairs nebija pa spēkam. Grupa atcēla turpmākos turnejas koncertus un pēc vairākiem mēnešiem paziņoja, ka ietur savā darbībā pārtraukumu. Džereds Folovils kopā ar Niku Braunu no grupas Mona 2012. gada augustā publicēja dziesmu No Tell, tomēr apgalvoja, ka tas nenozīmējot Kings of Leon beigas.
Viņam bija taisnība – pagājušā gada septembrī iznāca sestais albums Mechanical Bull. Nav šaubu, Kings of Leon koncerts būs lielisks piedzīvojums, jo tādas grupas slikti nospēlēt nemaz nevar atļauties. Koncertu vēl jo vairāk vērts apmeklēt tāpēc, ka, kā jau lielām grupām pienākas, līdzi brauks arī slaveni iesildītāji – The Horrors –, turklāt šī mums nebūs vienīgā tikšanās ar šo grupu, jo jūlijā tā spēlēs festivālā Positivus.
Kings of Leon
Iesilda grupa The Horrors
Mežaparka Lielajā estrādē 25.VI plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 55