Divu austriešu klasiķu – Franča Šūberta un Gustava Mālera – simfonijas, kas tapušas teju ar 100 gadu laika distanci, koncertzālē Cēsis sestdien, 5. februārī, atskaņos Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā.
"Divas Vīnes dižgaru Ceturtās – lai arī tik dažādiem laikmetiem piederošas, tomēr vienu tradīciju nesošas. Gan Šūberta, gan Mālera mūzikas atslēga lielā mērā ir abu komponistu daudzās solodziesmas. Melodija, vēstījums un laikmeta izjūta. Deviņpadsmitgadīgais Šūberts savai simfonijai liek apakšvirsrakstu Traģiskā un skaņurakstā atskatās uz Sturm und Drang (vētras un dziņu laikmeta) ietekmē radītajām Haidna simfonijām, savukārt Mālers uz gadsimtu mijas sliekšņa ir jaunas pasaules meklējumos un orķestra krāsās tērpj Debesu dzīvi, vienu no savām skaistākajām dziesmām, kuru dziedās soprāns Gunta Gelgote," atklāj programmas veidotājs diriģents Andris Poga.
Šūberts ir pirmais īstais romantiķis, taču dzīves laikā viņa skaņdarbus izpildīja reti, un daudzi tā arī palika rokrakstā. Netika uzvesta neviena Šūberta opera, netika atskaņota neviena viņa simfonija. Šūberts nevēlējās kalpot ne firstam Ešterhāzi, ne galmā. Viņš bija nabags, izsalcis, nelaimīgs, taču neatkarīgs komponists. Ceturto simfoniju viņš pats nodēvēja par Traģisko, lai gan tāda tā nemaz nešķiet.
Mālera Ceturtā, lai arī šķietami vienkārša un tradicionāla, ir jaunu atklājumu un ideju pilna. Tā uzrunā ar īpašu tēlainību, skaistumu un smalkumu, pievēršoties bērnības, nevainības un garīguma tēmai. Pats autors to salīdzinājis ar "debesu vienmērīgo zilgmi". Simfoniju noslēdz dziesma solobalsij un orķestrim, tā vēl nebija darījis vēl neviens.
"Esmu ļoti priecīga, ka varu būt daļa no šī atskaņojuma un atkal satikties ar diriģentu Andri Pogu un LNSO, turklāt Cēsīs – pilsētā, kurā esmu dzimusi un mācījusies mūzikas vidusskolā, kurā arvien atgriežos pie saviem draugiem," stāsta Gunta Gelgote.
"Mālera 4. simfonijas fināla dziedājumu uztic tembrāli ļoti dažādiem soprāniem un mecosoprāniem. Kad pati pirmo reizi izdziedāju šo mūziku, sapratu, ka atslēga būs tas, ka tā ņemta no Mālera dziesmu krājuma Zēna brīnumrags, kurā bērns naivi un priecīgi iztēlojas dzīvi debesīs. Mēs interpretētu transcendentāli, mistiski, bet šis ir zemes bērna stāstījums, cik garšīgu, dažādu labumu, līksmes un arī miera pilnu dzīvi viņš iztēlojas debesīs starp eņģeļiem un svētajiem." Dzīvojot un dziedot Lietuvā, Guntas Gelgotes saikne ar domubiedriem un draugiem dzimtenē ir cieša. Martā viņa dziedās V. A. Mocarta Rekviēmu ar Radio kori un Sigvardu Kļavu, Lielajā Piektdienā Dzintaru koncertzālē muzicēs kopā ar Ievu Paršu un Kristīni Adamaiti.