maijā, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pirmatskaņojot jauno Vijoļkoncertu.«Bija ļoti svētīgi, ka varēju vairāk iepazīt ne tikai mūziku, bet arī komponista ģimeni. Tā kā komponists šo darbu veltījis savam tēvam Jānim Liepiņam, kas arī bija vijolnieks, tas ir ļoti personisks un izjusts vēstījums. Mūzika ir ļoti emocionāla, piepildīta, katrā taktī ir kaut kas personisks, izteiksmīgs,» Paula vērtē jaundarbu, kura interpretāciju slīpē kopā ar koncerta diriģentu un komponista dēlu Jāni Liepiņu. Viņai Zigmara Liepiņa mūzika vispirms nozīmējot melodrāmu Parīzes Dievmātes katedrāle. «Tā bija viens no manas bērnības spilgtākajiem momentiem - ar māsu daudzreiz gājām to skatīties un mājās un skolā dziedājām Kvazimodo āriju. To dzirdot, vēl arvien acīs sariešas asaras acīs.»Paula neslēpj, ka, gatavojot jauno vijoļkoncertu, bijis jāpasvīst: «Jo daudz kas nebija klasiskā izpratnē kā Čaikovska vai Mendelszona vijoļkoncertos. Uz savas itāļu meistara Jozefa Rokas 1842. gadā darinātās vijoles mēģinu frāzēt klasiski, bet Jānis saka: nu beidz taču frāzēt, spēlē roķīgāk!» atzīst vijolniece, kura 23 gadu vecumā ir jau 13 starptautisku konkursu laureāte, koncertē Eiropā, Japānā, Ķīnā, Dienvidāfrikā, Čīlē, Argentīnā un Tuvajos Austrumos un kā soliste sadarbojusies ne tikai ar Latvijas orķestriem, bet arī ar Lisabonas Metropolitan, Bādenbādenes filharmonisko, Hofer Symphoniker un Klaipēdas Nacionālā teātra orķestri. Nesen vijolniece saņēma arī Latvijas Lielo mūzikas balvu 2011 kategorijā Gada debija. 2008. gadā Paula ar izcilību absolvēja Parīzes Nacionālo augstāko mūzikas un dejas konservatoriju, kur mācījās pie profesora Borisa Garļicka. Šovasar jāpabeidz maģistrantūras studijas Grācas Mākslu universitātē pie profesora Jaira Klesa.«Augstskolā iet karsti, līdz jūnija beigām viss jānokārto. Šis semestris ir īpaši spilgts ar jauno mūziku - gan jāspēlē visādi brīnumi, kas tapuši, sākot no XX gadsimta vidus, gan jāapgūst teorija. Tikko divos koncertos spēlējām Džona Keidža Variācijas 8. Mūziķiem ir tikai teatrāli jādarbojas uz skatuves. Var darīt jebko, un tieši tas ir izaicinājums, jo, lai piepildītu 10 minūtes, jāatslēdz prāts un jāpārkāpj robežas.»Kurp Paula dosies pēc studijām? «Iespējams, kādu laiciņu pabūšu Latvijā. Ceļojumi pierimuši, jo mani interesē apvāršņa paplašināšana mūzikas pasaulē. Labprāt ko interesantu pamēģinātu Latvijā, bet jāatrod domubiedri.»
Vijolniecei jāspēlē roķīgāk
Bieži negadās spēlēt skaņdarbu, kura autors sēž tepat blakus un var pateikt, kā domājis. Spēlējot iepriekšējo gadsimtu komponistu darbus, to varu tikai iztēloties, - par iespēju sastapt un iztincināt Zigmaru Liepiņu priecājas vijolniece Paula Šūmane. Viņa būs soliste komponista jubilejas koncertā Atgriešanās 2012 Lielajā ģildē 18.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.