Jauniestudējuma autori piedāvā laikmetīgu, spriedzes pilnu operas lasījumu. Nekad agrāk Kņazs Igors, kura pamatā ir XII gadsimta senkrievu teiksma, Parīzes operā nav skanējis. Operas darbība risinās 1185. gadā, kad Putivļas kņazs Igors ar savu karapulku dodas uzbrukumā polovciešiem. Borodins mūzikā apvienojis slāvu melodijas un orientālus motīvus.
"Kā daudzas krievu operas, Kņazs Igors ir fragmentēts, sadrumstalots meistardarbs. Tas ir kā nepabeigts torss, kāda Mikelandželo skulptūra, kas akmenī vēl tikai iegūst savas aprises. Kad Borodins nomira, opera nebija pabeigta. Mums ir darīšana ar šo grandiozo, episko opusu, kurā ir kara ainas, saules aptumsums, orģijas un milzīga baleta aina. Taču par ko ir šī opera? Tas ir stāsts par cilvēkiem kara apstākļos, stāsts par vīru un sievu, identitātes un jēgas meklējumiem baisajā pasaulē. Tēmas ir pārlaicīgas. Kņazs Igors nav tikai valdnieks, bet dziļi traumēts cilvēks, kurš nav ideāls. Viņš mīl, alkst, cieš un zaudē. Igors cīnās, un es vēlos parādīt viņa cīņu," uzsver režisors Berijs Koskis.
Lielā mērā Berijs Koskis ir izveidojis savu operas stāstu, kas risinās vardarbības pārņemtajā mūsdienu pasaulē, turklāt režisors akcentē nevis pašu titulvaroni, bet tautas lomu, cilvēka vientulību, konfliktus un zaudējumus. "Šādās situācijās cilvēki meklē līderi, cer uz glābēja atnākšanu. Mozus, Jēzus, Igors, Putins, Tramps... Mūžīgā problēma ir tā, ka daudzi ir pārliecināti, ka mūs spēj glābt tikai vīrietis, bet ne sieviete. Kāpēc?! Igors varētu būt viens no šādiem glābējiem. Taču opera parāda, ka viņš neko nedara pareizi. Viņš zaudē savu armiju, karu, pilsētu. Viņš tiek sagūstīts. Viss, kas notiek, ved uz sagrāvi – gan personisku, gan kolektīvu," saka Berijs Koskis.
Iestudējums ir pārsteidzošs, krāšņs un brutāls. 28. novembrī Bastīlijas operā notikušajā pirmizrādē režisoram tika adresēti visai pamatīgi kliedzieni "bū!". Kņaza Igora muzikālā puse ir nevainojama. Operu izjusti un inteliģenti diriģē maestro Filips Žordāns. Izrādē piedalās visspēcīgākais solistu ansamblis, kādu var iedomāties Kņaza Igora iestudējumā. Titullomā žilbinošs ir bass Ildars Abdrazakovs. Viņa sievu Jaroslavnu atveido soprāns Jeļena Stihina. Vladimiru – Igora dēlu no pirmās laulības – tēlo tenors Pāvels Černohs. Jaroslavnas brālis princis Gaļickis ir bass Dmitrijs Uļjanovs, polovciešu hans Končaks – bass Dmitrijs Ivaščenko, Končaka meita Končakovna – mecosoprāns Anita Račvelišvili.
Operu Kņazs Igors Parīzē varēs dzirdēt 7., 11., 14., 17., 20., 23. un 26. decembrī.
Informācija: www.operadeparis.fr