Jau Anmary (īstajā vārdā – Linda Amantova) Ziemas noskaņu turnejas _Naktī, kad zvaigznes nolaižas pie mums _noslēguma koncerta sākums Stradiņa universitātes aulā 29. decembrī liecina, ka šeit viss būs citādi. Kad uz skatuves jau iekārtojies Ķekavas novada jauniešu simfoniskais orķestris un instrumentālā rokgrupa skatuves aizmugurē sāk spēlēt ievadu, no zāles pievienojas, savas vietas ieņem Rīgas Gospeļu koris, diriģents, un drīz klāt arī pati vakara varone.
Starojoša un eleganti ģērbusies, viņa, Latvijas turnejas laikā jau iesildījusies un arī pati būdama vokālā pedagoģe, dzied lieliski un pārliecinoši. Gospeļu koris tam raksturīgā manierē ir pats pozitīvās enerģijas un aizrautības uzliesmojums, un ar kora dziedātājiem kontrastē savās partijās iegrimušie, bet no rutīnas vēl nenogurušie instrumentālisti, pavadošajā sastāvā jauniešu vidū redz arī pa kādam pieredzes bagātam mūziķim. Piemēram, ģitārists Vīgants Murelis, kurš spēlējis pie Arņa Medņa, un bijušais grupas Linga dalībnieks Elmārs Rudzītis, kura uznāciens ir saksofona solo Eurythmics dziesmā There Must Be an Angel, kas kļūst par koncerta pirmo kulmināciju, kad diriģents Pēteris Plūme, darbojoties kā viesulis un pats dziedot līdzi vārdus, šķiet, patiešām pārvērš jauniešu muzikālo kolektīvu īstā eņģeļu orķestrī. Kaut pasniegts kā Anmary solokoncerts, tas ir visu šo cilvēku kopīgi veikts milzīgs darbs, un pati dziedātāja neizturas uz skatuves kā vienīgā zvaigzne – viņa dod iespēju izcelties arī gospeļkora solistiem Kristīnei Prauliņai un Jānim Bukšam, kurš koncertā negaidīti ienes repa elementus, un pavisam mazajai dziedātājai Terēzei Rukai, kurai piešķirta mazā bundzinieka loma tāda paša nosaukuma dziesmā. Mērogi ir nesalīdzināmi, taču Anmary, līdzīgi kā nesenā Rīgas viešņa – pasaules superzvaigzne Lēdija Gāga –, no attālinātas televīzijas muzikālo šovu varones koncertā pārvēršas par labo feju, kura gatava ar savu zizli uzsist pa jebkuru pussabrukušu namiņu, lai tas pārvērstos zelta pilī. Atliek tikai palūgt, ja nav bail, ka viņa tomēr var izrādīties Sniega karaliene.
Vēl viens iemesls, kas liek Anmary noticēt, – viņa ir muzikāli sadarbojusies, tātad bijusi ciešā kontaktā ar talantīgajiem mūziķiem Rolandu Ūdri un grupas Otra puse muzikālo līderi Ivaru Makstnieku. Abi ir Anmary pērngada Eirovīzijas Latvijas atlases uzvarētājdziesmas Beautiful Song autori, kuri nereti izcēlušies ar saviem nihilistiskajiem uzskatiem, un Anmary noteikti iedvesmojusies no viņiem ne vien muzikāli, bet arī guvusi zināmu rūdījumu attieksmē pret dzīvi, kas liek lietām skatīties acīs tieši. Tas noteikti neļautu iet uz skatuves un sezonāli komerciālu apsvērumu dēļ tēlot svēto, dziedot gospeļu kora un eņģeļu orķestra priekšā.
Patīkami, ka, par spīti koncertā nezūdošajai svinīgajai noskaņai, dziesmu atlasē nav tradicionālā spiediena uz "nodrāztajiem" Ziemassvētku hitiem, tomēr Anmary neatkāpjas no ziemas tēmas, un viņas Eirovīzijas hits Beautiful Song ar Ūdrim raksturīgās ironijas pilno tekstu par aiz matiem jau saķerto slavu, kas dod iespēju sūtīt Miku Džegeru pupās, tā arī paliek nesagaidīts. Varbūt tā ir taktiska vēlme norobežoties no dziesmas, kas viņai esot devusi daudz draugu pasaulē, bet nelabvēļus dzimtenē, kā tas parasti notiek ar lielās Eirovīzijas finālā neiekļuvušajiem latviešiem. Koncerts, kurā ir tikai dažas latviešu dziesmas, noslēdzas ar Ticot, mīlot, gaidot, ko nu jau dzied ne vien koris un orķestris, bet arī skatītāji. Turklāt divas reizes pēc kārtas, kaut šī dziesma nekad nav bijusi hits. Šis gada nogales koncerts deva pamatu aizdomām, ka labu izpildītājmākslinieku lauciņā mums tagad ir ne vien Linda Leen, Intars Busulis un vēl kāds, bet arī Anmary.