Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Filmas Hobits. Negaidīts ceļojums recenzija. Hobit, celies un ej!

Režisora Pītera Džeksona filma Hobits: negaidīts ceļojums - viens no gada notikumiem

Režisora Pītera Džeksona jaunā filma Hobits. Negaidīts ceļojums ir pirmā daļa no gaidāmās triloģijas, kas no jauna ievedīs teiksmainajā Viduszemē, kuras iemītnieku dēkas Džeksons pirms gadiem desmit attēloja vērienīgajās Gredzenu pavēlnieka filmās. Hobits. Negaidīts ceļojums un tā turpinājumi, kas gaidāmi 2013. un 2014. gadā, vēstīs par notikumiem sešdesmit gadu pirms Gredzenu pavēlniekā attēlotajiem. To centrālais tēls ir hobitu rases pārstāvis Bilbo Baginss, kurš kopā ar burvi Gendalfu un trīspadsmit drošsirdīgiem rūķiem dodas tālā, bīstamā ceļojumā uz austrumiem, lai... nu par to nestāstīšu. Tā vietā sekos stāsts par filmas saknēm un to, kāpēc Hobits ir gada kino notikums.

Viduszemes izcelsme

Stāstā par Viduszemes rašanos zināšanas ir saaugušas ar leģendām, taču viens no drošajiem faktiem ir šāds: Oksfordas Universitātes angļu valodas un literatūras profesors Džons Ronalds Rūels Tolkīns kādā vēstulē 1955. gadā raksta, ka reiz, 30. gadu sākumā, labojot studentu darbus, viņš, impulsa vadīts, uzšņāpis vārdus: "Reiz kādā pazemes alā dzīvoja hobits." Nevienam, arī pašam autoram, nebija nojausmas, cik grandiozas pārmaiņas fantāzijas žanrā ir iezvanījis šis notikums. No nejaušās idejas palēnām izaugušā stāsta pirmie klausītāji bija Tolkīna dēli, kuriem Bilbo Baginsa piedzīvojumi tika lasīti priekšā vakaros. Starp tiem, kam Tolkīns tekstu uzticēja pirms publicēšanas, jāmin viņa draugs Klaivs Steipls Lūiss, kurš fantāzijas žanra kanonam 50. gados pievienoja Nārnijas hronikas. 1937. gada 21. septembrī darbs Hobits jeb Turp un atpakaļ tika publicēts pirmo reizi, un nemitīga jaunu sējumu iespiešana turpinās līdz pat šai dienai (latviski pirmoreiz izdots 1991. gadā, tulkojusi Zane Rozenberga). Aizraujošais stāsts par Baginsa piedzīvojumiem, kuru caurvij varonības, goda, lojalitātes, alkatības un personiskās izaugsmes tēmas un kurā lasītājs sastop plašu fantastisku būtņu kompāniju, ir vienbalsīgi atzīts par bērnu literatūras klasiku un piedzīvojis neskaitāmas interpretācijas teātra uzvedumos, ekranizējumos (pazīstamākais – Dž. Basa un A. Rankina 1977. gada animācijas filma), audioversijās, videospēlēs un rotaļlietās.

Viduszemes evolūcija

Taču būtiskākais Viduszemes evolūcijā vēl bija tikai priekšā. Hobita panākumi radīja vēlmi pēc turpinājuma. Tolkīnam ideju pietika, tomēr viņš brīdināja izdevējus, ka rakstīšanas process varētu ieilgt akadēmiskās
karjeras dēļ. Melots netika: Gredzenu pavēlnieks tapa no 1937. līdz 1949. gadam, un pirmo publikāciju darba trīs sējumi piedzīvoja tikai 1954. un 1955. gadā. Lai arī apjomā reizes piecas garākais darbs patiešām turpina Hobitā aizsāktos notikumus, tā vairs nav bērnu pasaka; Gredzenu pavēlnieks ir krietni nopietnāks stāsts, kura tēmu saišķī iekļaujas rasu cīņa, karš, apsēstība, indivīda rīcība neizbēgamības priekšā u. c.. Viduszemes vēsture, ģeogrāfija un kosmoloģija, kas Hobitā ir ieskicēta, turpmākajos darbos tiek izveidota līdz pilnībai. Tolkīna plašās zināšanas filoloģijā un indoeiropiešu tautu mitoloģijā, kā arī paša pārstāvētais katolicisms bija dāsni resursi viņa radītā universa pilnveidei: raksturojot Viduszemes metafiziku, to apdzīvojošās rases, tautas un citus iemītniekus, modelējot to vēsturi un attiecības, zīmējot kartes un dodot vārdus vietām un personāžiem, kā arī – tas ir iespaidīgākais Tolkīna veikums – radot valodas, kurās runā Viduszemes iemītnieki. (Elfu valodu grupā vien tika konstruēti gramatikas likumi un vārdnīcas vismaz piecpadsmit valodām un dialektiem.)

Tolkīna mantojums

Līdz 2012. gadam Gredzenu pavēlnieks ticis pārdots vairāk nekā 150 miljonos eksemplāru un pārtulkots vismaz 38 valodās. Līdz savai nāvei 1973. gadā Tolkīns sarakstīja vēl daudz citu tekstu par Viduszemi (Silmarilons, Hurina bērni u. c.), no kuriem daļa publicēti jau pēc 1973.gada autora dēla Kristofera redakcijā. Tolkīna epohālais veikums ir bijis izšķirošs fantāzijas literatūras attīstībā; faktiski neviens šajā žanrā pēc tam uzrakstītais darbs – vai tās būtu Kristofera Paulīni vai Terija Bruksa grāmatas, vai tik aktuālā Dž. R. R. Mārtina Troņu spēle – nav izticis bez Tolkīna ietekmes. Tolkīna darbi tiek studēti dažādās interešu grupās, sākot ar subkultūrām, kuru locekļi cenšas pieņemt Viduszemes iemītnieku dzīvesveidu arī tādās jomās kā apģērbs, pārtika, valoda, mājokļi utt., un beidzot ar akadēmiskiem departamentiem, kuros tiek pētīts šis milzīgais literārais mantojums (šogad šāda veida pētījums pirmoreiz iznācis arī latviešu akadēmiskajā vidē – Bārbalas Simsones darbs Iztēles ģeogrāfija. Mītiskā paradigma 20. gs. fantāzijas prozā).

Kā apgalvo režisors Pīters Džeksons, 90. gadu vidū vēlme ekranizēt Tolkīna darbus vispirms saistījusies ar Hobitu, taču autortiesību problēmas likušas pievērsties Gredzenu pavēlniekam. Trīs episkās filmas
uz ekrāna parādījās 2001., 2002. un 2003. gadā, guva milzu atzinību un komerciālus panākumus. Kārtīgi tolkīnisti gan bieži pārmet, ka oriģināla attēlošanā vērojamas neveiksmes, tomēr nevar noliegt, ka šīs filmas radīja jaunu Tolkīna darbu atzīšanas vilni. Džeksona veikuma dēļ ir izaugusi paaudze, kas pēddzini Aragornu vairs nespēj iedomāties citādi kā Vigo Mortensena, savukārt elfu karalieni Galadriēlu – Keitas Blānšetas izskatā.

Liels stāsts par mazu hobitu

Ideja, ka jāuzņem arī Hobits, studiju New Line Cinema un Metro Goldwin Mayer gaiteņos peldēja jau 2006. gadā, un 2007.gada beigās Džeksons tika apstiprināts producenta amatā, režisora pienākumi tika uzticēti meksikānim Giljermo del Toro. 2010. gadā del Toro pameta komandu un režisora krēslu ieņēma Džeksons. Lielākā daļa filmēšanas 2011. un 2012. gadā notika Jaunzēlandē, kuras krāšņie dabasskati sajūsmināja Gredzenu pavēlnieka skatītājus. Interesanti, ka sākotnēji bija iecerētas divas daļas, lēmums par triloģiju tika paziņots tikai šogad.

Hobits ir viens no visu laiku dārgākajiem kinoprojektiem: pirmās filmas izmaksas vien sasniedz 270 miljonu dolāru. Nauda ir efektīvs līdzeklis, lai piesaistītu zvaigžņu eliti. Filmā atgriežas daudzi no Gredzenu pavēlnieka komandas: jau minētā Blānšeta, Īans Makelens, Kristofers Lī, Hugo Vīvings, Īans Holms, Endijs Sērkiss, Orlando Blūms, Elija Vuds... No jaunpienācējiem izceļami Bilbo lomas atveidotājs Mārtins Frīmens un Benedikts Kamberbačs, kurš ar motion capture tehnikas palīdzību iejūtas pūķa Smoga lomā. Filmu gaida arī tehniskajās inovācijās ieinteresētie, jo milzīgie specefektos ieguldītie līdzekļi sola vizuālu baudu, nemaz nerunājot par to, ka Hobits būs pirmā filma, kas demonstrēta ar ātrumu 48 kadri sekundē (parasti – 24 kadri sekundē). Ierakstot YouTube meklētājā vārdus the hobbit production video, ikviens var noskatīties  reportāžas no uzņemšanas laukuma. Hobita gadījumā var droši teikt: šī filma pati par sevi ir vesela industrija.

Tomēr šīs epopejas centrā ir stāsts par Bilbo Baginsa izaugsmi, no komfortu un rutīnu mīloša dīkdieņa kļūstot par varoni un galu galā neatgriezeniski mainot pasaules likteni. Varbūt tieši šī "celies un ej!" tēma ir bijusi noteicošā Hobita nevīstošajā popularitātē – bērni tajā izsapņo brīnumu pilnu dzīvi, pieaugušie – modernā cilvēka vēlmi izkāpt no prokrastinācijas.

Hobits. Negaidīts ceļojums

Fantāzija. AS V. Režisors P. Džeksons.

Lomās M. Frīmens, B. Kamberbačs, K. Blānšeta, Ī. Makelens, K. Lī, H. Vīvings

Kam domāta: Tolkīna, Gredzenu pavēlnieka faniem – lieliem un maziem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Dinozaurs metro

Ir viena lieta, kas nebeidz iepriecināt rudens drēgnumā, – tie ir sarkanbaltsarkanie ēdieni. Kā tik mums nav! Kulinārajā ziņā ar karogu mums noteikti ir paveicies

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja